Negaidītais mantojums. Džūda Devero
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Negaidītais mantojums - Džūda Devero страница 19
Kad Džeimijs mēģināja iekļūt Halijā, viņai kājās joprojām vēl bija apakšbiksītes un viņš sastapās ar šķērsli. – Pagaidi! – viņa čukstēja un pastiepa roku, lai tās novilktu.
– Es tevi gaidīšu mūžam, Valērij, – viņa lūpas sacīja Halijai pie pašas auss.
Halija sastinga zem Džeimija auguma. Iekāres aizmiglotais prāts vienā mirklī kļuva kristāldzidrs. “Es tikko grasījos pārgulēt ar vīrieti, kurš atrodas zāļu varā. Vai man patiešām vairs nav ne kripatas saprāta? Džeimijs no rīta to ne tikai neatcerētos, bet pat uzskatītu, ka ir sapnī redzējis, kā mīlējas ar kādu citu sievieti.”
Vēl kādu mirkli Džeimija muskuļotais augums, viņa siltā elpa uz Halijas vaiga un viņa neapvaldītā vīrietība lika Halijai nodomāt: “Vai nav vienalga?”
Tomēr viņai bija arī savs lepnums. Viegli tas nenācās, tomēr Halija izritinājās no vietas zem viņa un piecēlās kājās. Sirds joprojām smagi sitās, elpa bija kļuvusi ātra un skaļa;
pagāja vairākas minūtes, līdz viņa savaldījās.
Ja tumsa istabā sākotnēji Haliju kaitināja, tad tagad viņa par to priecājās, jo bija gandrīz kaila.
Saklausījusi švīkstus, viņa saprata, ka Džeimijs meklē viņu.
Viņa aizgāja līdz gultas tālākajam galam, sameklēja savu T kreklu un uzģērba to mugurā. Uz mirkli Džeimija saceltais troksnis mitējās, un Halija nosprieda, ka varbūt vīrietis ir pamodies, tomēr viņa elpa liecināja, ka viņš joprojām vēl ir aizmidzis.
Halija devās uz durvju pusi un pēc tam jau uz savu gultu. Kāda dvēseles daļa nožēloja lēmumu aiziet no Džeimija istabas. “Sekss ar aizmigušu vīrieti. Ja tā padomā, nemaz nav tik slikta ideja.”
Tomēr Halija sevi pazina pietiekami labi un saprata, ka ar to jau viss nebeigtos. Vismaz ne viņai. Halija nepiederēja pie cilvēkiem, kuri varētu iesūdzēt tiesā savu pusmāsu par krāpšanas mēģinājumiem; un viņa nepiederēja arī pie tiem, kas varēja ielaisties seksuālās attiecībās tāpat vien, bez jūtām. Kā jau Džeimijs bija sacījis, viņai šis vīrietis aizvien vairāk iepatikās. “Vai varētu tā būt, ka dienā mēs esam lieliski kompanjoni, kurus saista vieglas un gaišas, pavisam vienkāršas draugu attiecības, bet naktī – sekss? Turklāt sekss, ko viņš nemaz neatceras?”
– Un kas notiks, kad uzradīsies Valērija? – viņa čukstus sacīja. “Vai tiešām es spēšu atkāpties un tikai nodomāt, ka bija jauki, lai arī tagad viss beidzies? Smaidīt abiem, noskatīties, kā viņi pastaigājas pa dārzu, skūpstās un mīlinās?”
Nē, Halija zināja, ka ne uz ko tādu nebūtu spējīga. Pirms iemigšanas viņa atkal zvērēja pati sev, ka viņas un Džeimija attiecības būs un paliks strikti profesionālas.
– Hārtlij! – Šī balss tikpat labi varēja piederēt seržantam, kurš apmāca jauniesauktos.
Halija, gulēdama uz vēdera, palīda vēl dziļāk zem segas.
Džeimijs norāva viņai segu, atklādams skatienam Halijas T krekla augšējo daļu. – Ir laiks doties uz vingrošanu!
– Kas ir Valērija? – viņa vaicāja.
Viņa Džeimija sejā neredzēja satricinājumu, kuru pēc tam nomainītu dusmas. Tomēr viņam izdevās apvaldīt savas emocijas. – Viņa ir manas dzīves lielā mīlestība. Vai esi greizsirdīga?
– Vai viņa samierinās ar to, ka tu naktīs vaidi un mētājies pa gultu? – Halija joprojām nebija pagriezusies pret Džeimiju un jau nolādēja sevi, ka uzdevusi jautājumu par šo sievieti. Un tomēr labāk bija zināt, nekā palikt neziņā.
– Mani mīl tādu, kāds es esmu, – Džeimijs atbildēja. – Tagad celies! Mēs iesim uz sporta zāli. Es esmu nolēmis tevi norūdīt.
– Ak tā? – viņa noteica un pagriezās, lai paraudzītos uz Džeimiju. Viņas kailās krūtis pieticīgi sedza T krekla audums. – Tev nepatīk, ja sievietes ir mīkstas?
Haliju priecēja tas, ka Džeimija acis no brīnumiem ieplešas. Viņš nolika kruķus malā un apsēdās uz gultas.
– Ja tu vēlies… – Viņš apklusa un stiepa roku pie Halijas, bet viņa nogrūda segu, izrāpās no gultas otrā pusē un tuvojās Džeimijam. T krekls sniedzās tikai līdz viņas gurniem, tāpēc kājas bija kailas. Halija jutās patiešām apmierināta, kad ieraudzīja, ka Džeimija seja kļuvusi gandrīz balta. – Sasodīts, Halij! Es taču esmu tikai cilvēks!
– Tieši tu jau liki man piecelties!
– Un mēs abi arī esam piecēlušies.
Šo vārdu nozīmi Halija saprata, kad ātri paraudzījās uz leju. Pūlēdamās apspiest smieklus, viņa aizsteidzās uz vannas istabu un aizvēra durvis.
Vairāk nekā pēc divām stundām viņi devās projām no vingrošanas zāles un soļoja uz mājas pusi. Halija nemaz nešaubījās, ka ikkatrs viņas auguma muskulītis sāpēs. Džeimijs bija viņai trenažieri noregulējis tā, lai nodarbība sāktos ar vieglāko un pēc tam kļūtu grūtāka, kā arī veicama straujākā tempā. Pēc tam viņš bija Halijai licis apsēsties uz soliņa un ierādījis vairākus vingrojumus.
Par to Džeimijs pakļāvās Halijas vēlmei, lai viņš noliek svaru stieni un izpilda viņas piedāvātos vingrinājumus, kas daļēji bija no pilates vingrošanas un daļēji no jogas ar daudziem meditatīviem iestarpinājumiem. Halijas mērķis bija atbrīvot no saspringuma Džeimija milzīgos muskuļus.
Lai gan ilgstošā un grūtā nodarbība teju nogalināja Haliju, viņai tā patika. Viņi bija smējušies un sarunājušies. Džeimijs viņai pastāstīja daudz ko par savu ģimeni, galvenokārt par brāli Todu, kurš, pēc Džeimija domām, bija pasaules labākais puisis. – Viņš veic slepenas policijas operācijas, un reizēm es pat mēnešiem no viņa nesaņemu nekādas ziņas. – Pēc Džeimija balss varēja spriest, ka šķiršanās no brāļa viņam ir teju vai fiziski sāpīga.
Džeimija stāsti par savu ģimeni bija tik priecīgi, ka Halijai gribējās atbildēt ar to pašu, un viņa pastāstīja Džeimijam par savu dzīvi kopā ar vecvecākiem, par lielo dārzu un par to, ka draugi no skolas mīlējuši palikt pie viņas pa nakti un palīdzējuši lasīt ogas. – Mans vecaistēvs mēdza dārzā uzstādīt ekrānu, un mēs filmas skatījāmies ārā. Tagad tas izklausās gluži parasti, taču deviņgadīgu skolasbērnu saujiņai tas šķita neizsakāmi aizraujoši.
– Un vēlāk tavi vecvecāki pārcēlās dzīvot citur?
– Jā, – Halija atbildēja un viņas balss mainījās. – Kad ieradās tētis kopā ar savu jauno sievu un viņas mazo meitu, blondo skaistulīti, viņi aizbrauca uz Floridu.
– Tad jau vienīgā tava radiniece tuvumā ir Šellija? – Jā, – Halija piekrita un ievēroja, ka sakož zobus.
Džeimijs viņas acīs saskatīja kaut ko… viņam likās, ka tās ir gadiem apspiestas dusmas.