08.06.2011. 14:05
Kam: Anastasija Stīla
Anastasija!
Atvainojos par šādu traucējumu darbā. Ceru, ka Tev tur veicas labi. Vai saņēmi ziedus, ko sūtīju?
Rīt paredzēta Tava drauga izstādes atklāšana, un es zinu, ka Tev nav pieticis laika iegādāties jaunu mašīnu. Jābrauc ir tālu.
Es ļoti labprāt Tevi aizvestu – ja vēlies.
Gaidīšu ziņu.
Kristjens Grejs,
Grey Enterprises Holding, Inc.
Man acīs sariešas asaras. Es pieceļos un steidzos uz labierīcībām, lai paslēptos kabīnē. Hosē izstāde! Biju to piemirsusi, kaut gan apsolīju ierasties. Sasodīts, Kristjenam ir taisnība; kā lai tur nokļūstu?
Es ieslēpju pieri plaukstās. Kāpēc Hosē man nezvanīja? Patiesību sakot – kāpēc man neviens nav zvanījis? Biju tā iegrimusi savos pārdzīvojumos, ka pat nepievērsu uzmanību telefona klusēšanai.
Velns! Muļķe es! Biju taču ieslēgusi zvanu pāradresēšanas iespēju, un visi zvani tiek nosūtīti uz Kristjena tālruni. Viņš visu šo laiku saņēmis man paredzētos zvanus – ja vien nav izmetis telefonu atkritumos. Kā viņš sameklēja manu e–pasta adresi?
Kristjenam ir zināms, kāda izmēra kurpes es nēsāju; e– pasta adrese nevarētu viņam sagādāt nekādus sarežģījumus. Vai es spēšu viņu atkal satikt?
Vai izturēšu? Vai gribu viņu redzēt? Es aizveru acis un atgāžu galvu, ļaudamās sāpju un ilgu uzplaiksnījumam. Protams, gribu!
Varbūt… varbūt pateikt, ka esmu pārdomājusi… Nē, nē, nē. Es nevaru palikt kopā ar cilvēku, kam baudu sagādā manas sāpes un kurš nespēj mani mīlēt.
Prātu caurstrāvo mokošas atmiņas – planēšana, sadošanās rokās, skūpsti, vanna, Kristjena maigums, asprātības un drūmais, seksīgais skatiens. Es ilgojos pēc viņa. Pagājušas piecas drausmas dienas, kas šķietami ilgušas mūžību. Naktīs es pirms miega ilgi raudu, nožēlodama, ka aizgāju, ka viņš nav normāls, ka mēs nevaram būt kopā. Cik ilgi vēl saglabāsies šīs smeldzīgās skumjas? Es jūtos kā nokļuvusi šķīstītavā.
Apvijusi rokas ap vidukli, es cieši apskauju sevi, pūlēdamās nesabrukt. Man viņa pietrūkst. Ļoti pietrūkst… Es viņu mīlu. Pavisam vienkārši.
Anastasija Stīla, tu esi darbā! Man jābūt stiprai, tomēr es vēlos apmeklēt Hosē izstādi, un acīmredzot esmu arī nedaudz mazohiste, jo gribu atkal redzēt Kristjenu. Dziļi ievilkusi elpu, es atgriežos pie sava galda.
No: Anastasija Stīla
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:25
Kam: Kristjens Grejs
Sveiks, Kristjen!
Pateicos par ziediem; tie ir ļoti skaisti.
Jā, es labprāt izmantošu Tavu piedāvājumu.
Paldies.
Anastasija Stīla
SNI, redaktora Džeka Haida asistente
Ieskatījusies telefonā, es atklāju, ka zvani tiešām tiek pāradresēti uz viedtālruni. Džeks ir sapulcē, tāpēc es izmantoju izdevību piezvanīt Hosē.
– Sveiks!
– Sveika, svešiniece! – Viņa balsī skan tik neviltota sirsnība, ka ar to gandrīz pietiek, lai es atkal sāktu raudāt.
– Man nav laika ilgi runāt. Cikos man rīt jāierodas uz tavu izstādi?
– Tu atnāksi? – Viņš izklausās sajūsmināts.
– Protams! – Pirmo reizi piecu dienu laikā manā sejā parādās neviltots smaids, kad iztēlojos viņa prieku.
– Pusastoņos.
– Labi, tiksimies tur. Atā, Hosē.
– Atā, Ana.
No: Kristjens Grejs
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:27
Kam: Anastasija Stīla
Anastasija!
Cikos man jāierodas Tev pakaļ?
Kristjens Grejs,
Grey Enterprises Holding, Inc.
No: Anastasija Stīla
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:32
Kam: Kristjens Grejs
Hosē izstāde sākas 19:30. Kādu laiku ierosini Tu?
Anastasija Stīla
SNI, redaktora Džeka Haida asistente
No: Kristjens Grejs
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:34
Kam: Anastasija Stīla
Anastasija!
Portlenda ir tālu. Es atbraukšu Tev pakaļ plkst. 17:45.
Nepacietīgi gaidu mūsu tikšanos.
Kristjens Grejs,
Grey Enterprises Holding, Inc.
No: Anastasija Stīla
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:38
Kam: Kristjens Grejs
Tiksimies rīt.
Anastasija Stīla
SNI, redaktora Džeka Haida asistente
Ak vai! Man būs iespēja satikt Kristjenu, un pirmo reizi piecu dienu laikā mans noskaņojums nedaudz uzlabojas, līdz es atļauju sev domāt par to, kā jūtas viņš.
Vai Kristjens pēc manis ilgojas? Droši vien ne tā, kā es ilgojos pēc viņa. Vai viņš atradis sev jaunu Pakļauto? Šī doma ir tik sāpīga, ka es to nekavējoties atvairu un ķeros klāt Džeka vēstuļu šķirošanai, mēģinādama aizbēgt no atmiņām par Kristjenu.
Naktī es ilgi grozos gultā, nespēdama aizmigt, un pirmo reizi pirms miega neraudu.
Es gara acīm redzu Kristjena seju dienā, kad aizgāju. Izmisums, kas jautās tajā, mani vajā vēl joprojām. Viņš negribēja laist mani prom, un tas bija dīvaini.
