Melnais eņģelis. Enija Solomone
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Melnais eņģelis - Enija Solomone страница 22
Holts mirkli vēroja, kā kustas gulbis uz viņas pleca, kad roka virzījās augšup un lejup.
– Sarunāts, – viņš sacīja. – Satiksimies pie iecirkņa.
Edija pārtrauca strādāt un veltīja viņam platu smaidu.
– Ieradīšos pēc tevis pulksten septiņos, – viņa noteica un atkal ķērās pie darba.
Holts jau gandrīz bija aizgājis pie savas mašīnas, bet pēkšņi aptvēra, ka nav pajautājis to, kāpēc vispār bija braucis šurp. Viņš devās atpakaļ. Edija bija atkal uzlikusi austiņas, taču Holts nostājās tā, lai uzreiz būtu ieraugāms un viņa nenobītos.
Edija norāva austiņas, kas palika karājamies ap kaklu.
– Tu kļūsti uzmācīgs.
– Es gribu noskaidrot, kas aizvakar notika. Kad Rankls palika tajā mājā kopā ar tevi. Vai viņš nepateica, kurp dosies pēc jūsu tikšanās?
– Nē. Kāpēc prasi?
– Es mēģinu noskaidrot, ko viņš darījis pēdējās stundās.
– Pēdējās stundās?
– Vai tad tu neesi dzirdējusi? Viņš ar mašīnu ietriecās stabā.
Edija spēji ievilka elpu.
– Kā viņam tagad ir?
– Kā gan var būt, kad cilvēks ir beigts. Atradām arī vēl vienu melnu eņģelīti.
Edija nobālēja. Sagrīļojusies viņa satvēra stūri, lai atbalstītos.
– Kas tev notika?
Viņa papurināja galvu.
– Es… es taču satikos ar viņu. Kā tad… kā… – Viņas balss aprāvās ar neticības pieskaņu.
– Jā, saprotu. Visi ir pagalam apjukuši. Vai tiešām viņš neko nepateica?
Edija papurināja galvu.
– Nu labi. Tad tiksimies šovakar.
Edija kā caur miglu vēroja Holtu aizejam. Viņa ātri pabeidza mazgāšanu, pa roku galam. Savākusi mantas, viņa uzsteidzās augšā pa kāpnēm un, aizvērusi durvis, atbalstījās pret tām.
Uz kājas pilēja ūdens. Edija paskatījās lejup. Viņai drebēja rokas.
Viņa nolika spaini uz grīdas. Acu priekšā rēgojās Rankla iedegusī seja ar asajiem vaibstiem, iestudētais smaids. Vēl pirms brīža Edija bija sajūsmināta par sevi. Cerēja, ka tas vīrs ir pamatīgi apjucis. Tagad…
Ediju pārņēma bailes. Vai kāds neredzams spēks iesaistījās viņas patiesības meklējumos? Kurš vēl zināja to, ko viņa? Noslēpumus, kurus viņa glabāja? Sirds dauzījās tik stipri, ka draudēja izrauties no krūtīm.
Tai vajadzēja būt sakritībai. Bija pilnīgi pieļaujama iespējamība, ka divi gados vecāki vīrieši nomirst īsā laikā viens pēc otra. Vai tad ne?
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.