2012. gada 18. maijā pasauli satricināja neticams notikums. Sociālais tīkls “Facebook” akciju biržā tika novērtēts par vairāk nekā 100 mljrd. ASV dolāru. Tas bija viens no augstākajiem kompānijas novērtējumiem pasaules vēsturē. Piecu gadu laikā šī kompānija bija sasniegusi to, kā dēļ citiem vajadzēja strādāt veselas simtgades.
Zinātkāre mūs aizvedusi pie pārsteidzošiem sasniegumiem. Ceļasomas kravā pirmie Marsa iedzīvotāji, Lielais hadronu paātrinātājs ieskatās Visuma dziļākajos noslēpumos, cilvēka roku veidotais “Voyager 1” sūta datus no Saules sistēmas nomales. Sākas jauna ēra, dzimst virtuālo tehnoloģiju sabiedrība. Mēs lūkojamies ne tikai augšup uz debesīm, bet atrodam arī unikālas telpas sev apkārt. Arvien vairāk ierīču ļauj ienirt virtuālajā realitātē. Tiek pilnveidoti domu lasītāji. Drīz varēsim dzert kafiju kopā ar mūsu jaunajiem intelektuālajiem draugiem, ar mūs pašus atspoguļojošiem robotiem humanoīdiem. Vērojam neticamus zinātnes un biznesa sasniegumus. Fundamentāli mainās visi spēles noteikumi.
Pēdējo piecu gadu laikā man bijis jāapsver ne vien Rietumu pasaulē jau labi zināmie ekonomikas likumi, bet arī jāizpilda jaunāko biznesa modeļu noteiktās prasības. Vajadzēja mācīties no tādiem pasaules līderiem kā “Yahoo”, “Google”, “Microsoft” un izveidot mūsdienās lielāko bezmaksas mobilo aplikāciju platformu pasaulē. Tie bija ne tikai likumi, kas atrodami rokasgrāmatās, bet reizē arī reālās dzīves skola.
Šodien fantāzija iet kopā ar realitāti – cilvēkam ir unikāla iespēja gūt pārsteidzošus panākumus. Katra jauna diena atnes arvien lielākus izaicinājumus un paver neredzētas iespējas. Priecājos, ka varu dalīties ar uzkrāto pieredzi, un aicinu kopā ar mani paceļot mūsdienu biznesa telpā. Cilvēce dodas pretī nebijušam piedzīvojumam, kurā zināšanas un iztēle var izmainīt sabiedrību, valsti un varbūt visu pasauli.
Kas gan ir mainījies ceturtdaļgadsimta, nepilnas cilvēka dzīves, laikā, ka esam liecinieki tik iespaidīgām pārmaiņām biznesa pasaulē?
Slavenā Bila Geitsa “Microsoft” 1985. gadā tika novērtēta “knapi” par 778 milj. ASV dolāru, 2004. gadā pirmo reizi biržā izgājusī “Google” bija vērta “tikai” 23 mljrd. ASV dolāru. Taču 2004. gadā izveidotais sociālais tīkls “Facebook” šodien ir pat 100 mljrd. ASV dolāru vērts. Šodien tam ir lietotāji visā pasaulē – katrā valstī, katrā vecuma grupā.
Līdz šim nevienam uzņēmējam nebija izdevies tik veiksmīgi attīstīties un izplatīt savu radīto produktu.
Pasaules ekonomikas forumā Davosā man nācās piedalīties lielāko telekomunikāciju līderu diskusijā. Atceros, ka man līdzās sēdošais “China Telecom” vadītājs lepni apgalvoja, ka viņa kompānijai šobrīd ir 600 milj. lietotāju. Taču amerikānis, diskusijas moderators, atteica: “Nav slikti. Gandrīz tikpat lietotāju ir “Facebook”.” Tagad šī kompānija jau kļuvusi par atskaites punktu ne tikai tādiem milžiem, kuri dominējuši tirgū daudzus gadus. Ja padomā, 600 milj. lietotāju ir patiešām liels un iespaidīgs skaits. Tomēr globalizācija diktē jaunus noteikumus, un pašos pamatos mainās cilvēces izpratne par biznesu.
Man pašam, attīstot globālo biznesu, nākas daudz ceļot un ne mazums laika pavadīt lidostās. Lai velti netērētu laiku, mēdzu apmeklēt grāmatnīcas, aplūkot jaunās grāmatas. Atzīšos, dažreiz nākas pat pasmaidīt, kad uz viena vai otra vāka ar lepnumu lieliem burtiem uzrakstīts “pārdots vairāk nekā 1 milj. eksemplāru”. Mobilo aplikāciju pasaulē ikviena kaut cik uzmanības vērta aplikācija tiek lejupielādēta ap 10 milj. reižu. Ne vienu vien no tām lejupielādē pat 100 milj. lietotāju.
Šie skaitļi patiesi ir iespaidīgi. Jo vēl nekad cilvēces vēsturē nav bijis radīts tāds bizness, kāds ļautu sasniegt tik daudz klientu visā pasaulē. Šodien kā vēl nekad agrāk ir kļuvis viegli radīt un attīstīt biznesu, kompāniju augšanas tempi un gūtie finansiālie ienākumi dažbrīd pat liek aizrauties elpai.
Mobilo aplikāciju pasaulē ikviena kaut cik uzmanības vērta aplikācija tiek lejupielādēta ap 10 milj. reižu.
Mani patiesi valdzina šāda biznesa iespēja. Radīt produktu un spēt dalīties ar tik daudziem cilvēkiem visā pasaulē – tā ir unikāla un ne ar ko nesalīdzināma sajūta. Kad naudu studijām nācās nopelnīt, mācot bērniem angļu valodu, ar idejām un zināšanām tajā laikā varēju dalīties tikai ar 3–5 cilvēkiem mēnesī. Kad sāku veidot spēles, mājaslapas, uzreiz pamanīju, ka mans darbs var sasniegt tūkstošiem cilvēku. Pat viesnīcas mājaslapu apskatīja un par to interesējās vairāk apmeklētāju, nekā pati viesnīca var uzņemt viesu. Virtuālā pasaule pavēra pavisam citas iespējas.
Globalizācija ir apvienojusi cilvēci, rodas arvien vairāk jaunu, unikālu iespēju. Var nodarboties ar tādu biznesu, kuram agrāk ne vien nebija iespēju, bet arī ar tādu, ko neviens pat nevarēja iztēloties. Pateicoties masveida globalizācijai, viss ir mainījies pašos pamatos – mainījusies biznesa vide un ekonomikas pamatlikumi. Nav pat vairs robežizmaksu, var izvairīties no izdevumiem, kas radās, ražojot papildu produktu vienības. Piemēram, jaunas lidmašīnas ražošanai vajag detaļas, bet detaļām – materiālus. Tas viss maksā noteiktu naudas summu. Jaunākie biznesa modeļi un jaunākās tehnoloģijas ļauj pārdot miljonus produkta vienību jebkurā pasaules malā, ne centa nemaksājot papildus par jaunu vienību ražošanu.
Pateicoties smagam darbam un milzīgai neatlaidībai, sapnis piepildījās – Silīcija ielejā durvis atvēra pirmā lietuviešu kompānija “GetJar”, šodien lielākā atvērtā mobilo aplikāciju platforma pasaulē.
Studēju ekonomiku Viļņas Universitātē, un jau tad biju diezgan labi iepazinies ar tālaika ekonomikas zināšanām Lietuvā – kā veidot un attīstīt biznesu, kādas bija tālaika biznesa iespējas Lietuvā. Taču pēdējie pieci gadi dzīvi ir apgriezuši kājām gaisā – nācās ne vien no jauna mācīties ekonomikas un biznesa pamatus, bet apgūt arī visas citas zināšanas, kuras Rietumu pasaulei bija pazīstamas un pieejamas gadu desmitus. Un tā, pateicoties smagam darbam un milzīgai neatlaidībai, sapnis piepildījās – Silīcija ielejā durvis atvēra pirmā lietuviešu kompānija “GetJar”, šodien lielākā atvērtā mobilo aplikāciju platforma pasaulē.
Priecājos, ka mans uzņēmums te pastāv jau četrus gadus.
Datorvalodu pazinām jau agrāk
Mēs esam diezgan zinātkāra sabiedrība. Atcerēsimies iepriekšējā gadsimta pēdējo desmitgadi – daudzi zinājām, kā pašiem instalēt “Windows” operētājsistēmu vai kā dabūt pašu jaunāko grafikas programmu. Ja novērtētu tālaika “spējīga” studenta datoru, dažādu programmu vērtība kopā varēja sasniegt pat dažus simtus tūkstošu. Protams, ar hakeru paaudzes sasniegumiem nav ko daudz lepoties. Tas ir savdabīgs mūsu morālais parāds Rietumu valstīm, kuras visus šos produktus radīja. Taču tajā laikā iegūtās zināšanas ļāva ātri pilnveidoties – meklēt vēl labāku risinājumu un radīt vēl labāku produktu. Un nav svarīgi, vai tā būtu programma, mājaslapa vai spēle.
Amerikāņu bērni Ziemassvētkos mēdza saņemt pat trīs spēles un varbūt pat tās neatvēra – jo parasti tā jau bija kāda divdesmitā spēle viņu kolekcijā. Viņi vairs neizjuta tādu izsalkumu, kādu juta lietuvieši un mūsu kaimiņi. Mūsu reģiona jaunatnei, iekārojot tādu produktu kā Rietumu pasaulē, vajadzēja pašai izdomāt, kā to iegūt. Viņi arī atrada un ne tikai to ieguva, bet nereti arī paši uzlaboja.
Tāpēc dabiski, ka datorvaloda, līdzīgi kā dzimtā, kļūst ļoti tuva, ja to mācās jau jaunībā. Pareizas agras iemaņas vēlāk ļauj sasniegt labus rezultātus. Tā teikt, jaunietis, kas uzaudzis pie datora un daudz tā programmu ielādējis pats, būs ļoti prasīgs pret jauniem produktiem, viņam būs pietiekami interesanti tos pilnveidot. Un svarīgākais, ka viņš labi sapratīs, kā to paveikt. Mūsdienu pasaulē tās ir diezgan vērtīgas zināšanas, daudzi uzņēmumi radīti vien tāpēc, ka aiz tiem slēpās datorvalodu labi pārzinoši cilvēki.
Ne
