tik ļoti pateicīga tev un Harijam! Man patiešām žēl, ka izdarīju, kā lika Toms. Pēc visa, ko jūs mūsu labā…
– Mēs to pārcietīsim.
– Tagad es uzkāpšu augšā un mirkli parunāšos ar bērniem. Un pēc tam mēs nāksim lejā un pabeigsim vakariņu gatavošanu.
– Tas ir labs sākums. Es mīlu tevi, Sūzij.
– Dievam zināms, ka tā ir. – Viņa piecēlās un pasniedzās Setam tuvāk. – Es arī tevi mīlu. Nepadodies, nepamet mani!
– Tas nekad nenotiks.
Sūzana cieši apskāva brāli, tad izgāja no virtuves un devās augšup pa kāpnēm. ”Grūtākā saruna manā mūžā,” viņa nodomāja. ”Pat grūtāka par to baiso gājienu cauri cietumam uz apmeklētāju telpu.”
Viņa apstājās pie Neiomijas istabas durvīm un redzēja, ka bērni sēž uz grīdas. Meisons, pieri saraucis, skatījās uz zīmuli un darba lapām.
Zēns bija raudājis, un Sūzanai sirdī iedzēla sāpe, jo viņa bija vainīga pie šīm asarām.
Neiomija gan nebija raudājusi. Viņas acis bija sausas un kaismes pilnas, kad tās sastapās ar mātes skatienu.
– Es atnācu, lai pateiktu, ka esmu rīkojusies nepareizi. Un tas, ko es iepriekš pateicu par jūsu tēvoci un Hariju, bija nepareizi. Tā runāt bija nepareizi un riebīgi. Es ceru, ka jūs man piedosiet. Un vēl es gribu pateikt, ka jums bija taisnība. Jums abiem bija taisnība. Mēs neaizbrauksim no Seta un Harija. Es darīju aplam, kad runāju ar tiem ļaudīm no avīzes un žurnāla. Un arī ar to rakstnieku. Nav iespējams atgriezties laikā un vērst to par nebijušu, bet es vairs nekad tā nerīkošos. Un man ir ļoti žēl, Neiomij, ka iedevu viņiem tavu fotogrāfiju. Es nemaz nezinu, kā varēšu tev par to atlīdzināt. Taču es grasos visu darīt labāk. Es apsolu, ka mēģināšu. Pateikt to ir viegli, bet man tas ir jāparāda ar darbiem. Un jums jādod man iespēja, lai varu to izdarīt.
– Protams, es došu tev to iespēju, mammīt! – iesaucās Meisons, pielēca kājās un metās pie viņas.
– Es tevi ļoti mīlu, manu mazo vīrieti. – Viņa noskūpstīja zēna galvvidu un tad paraudzījās uz Neiomiju. – Es saprotu, ka tev būs vajadzīgs ilgāks laiks.
Neiomija pašūpoja galvu un arī pieskrēja pie mammas.
Sūzanas izturēšanās patiešām kļuva labāka, lai gan bija arī atkritieni – un daži pat ļoti dziļi. Sniegdama intervijas un pārdodama fotogrāfijas, sieviete bija atvērusi durvis, kuras viņas brālis bija pūlējies aizslēgt.
Viss vērsās plašumā, parādījās raksti par sērijveida slepkavas sievas brāli geju, un reportieri viņu sāka vajāt, kad Sets devās uz darbu vai atpakaļ no tā. Paparaci pamanījās nofotografēt Neiomiju ceļā no skolas un arī Meisonu, kurš tobrīd atradās spēļu laukumā.
Televīzijas mašinērija pielēja eļļu ugunij, sarīkodama diskusiju ar ”ekspertiem”. Un tabloīdi bija nežēlīgi.
Paklīda runas par to, ka Pulicera balvas ieguvējs Saimons Venss noslēdzis vienošanos par grāmatas tapšanu ar Tomasa Deivida Bousa sievu, un mediju karuselis aizvirpuļoja ar jaunu spēku.
Jaunā gada sākumā viņi visi sēdēja mājas priekšējā salonā. Gluži kā cerība par jaunas dzīves sākumu mirdzēja svētku eglīte.
Harijs bija pagatavojis karsto šokolādi. Meisons apsēdās uz grīdas kopā ar sava sapņa piepildījumu – kucēniņu, kurš bija viņu sveicis Ziemassvētku rītā. Mazajam suņukam viņš bija devis vārdu ”Kongs”, par godu savai iemīļotākajai spēlei. ”Vajadzētu justies labi,” domāja Neiomija. Kucēns, karstā šokolāde un eglīte, kura, kā bija apsolījis Harijs, paliks līdz pat Zvaigznes dienai.
Tomēr kaut kas nebija tā, kā vajadzētu, un viņa to juta dziļi sirdī. Tā nu viņas šokolāde augstajā krūzē pamazām atdzisa un kļuva pavisam auksta.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
