viņas kučieris nav pietiekoši labs pavadonis, tad, lūdzu, iekārtojieties te kā mājās, cik ilgi vien vēlēsieties! – sacīja Deimrels. – Es piedāvātos viņu pavadīt jūsu vietā, taču varu neatrasties uz vietas, turklāt jāatzīst, ka neuzskatītu to par nepieciešamu. Tomēr, ja jūs domājat…
– Nē, nē! Tas bija tikai… Ja te ir viņas kučieris, tad, protams, man nav nekādas vajadzības palikt. Jūs esat ļoti laipns, taču man vēl ir daudz darāmā un es tāpat jau esmu izšķiedis daudz laika.
Tad viņš cienīgi atvadījās, atteikdamies no jebkādiem piedāvātajiem atspirdzinājumiem, augstos toņos pauzdams savu pateicību par Obrijam izrādīto laipnību – un arī cerību, ka drīz vien būs iespējams atslogot lordu no tik nevēlamas nastas.
To visu Deimrels uzklausīja pieklājīgi, taču ar šķelmīgu acu iezibēšanos. Tad viņš attrauca tajā pašā nevērīgajā tonī, kas iepriekš bija tā aizvainojis Edvardu: – Ak, Obrijs man nedara ne mazākās raizes! – Pamājis ardievas, kamēr Edvarda kāja vēl nebija pieskārusies kāpslim, lords pagriezās uz mājas pusi un aizsteidzās uz Obrija istabu.
Sestā nodaļa
Viņš atrada Obriju vēl aizvien kūsājam niknumā. Acīm degot un plānajiem vaigiem pietvīkstot, slimnieks noteica uzjautrinātā tonī: – Jūs gan izturaties pret saviem viesiem bez liekām ceremonijām, vai ne? Kur viņš ir?
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
