atbildes vietā atkal paņēma dokumentus ar Houpas personīgo informāciju.
– Esat laipni aicināti pārbaudīt Houpas datus pirms tikšanās. Ja šī sieviete attaisnos mūsu cerības, viņas prasmes būs ļoti noderīgas viesnīcā. Nākamais jautājums. – Ouens izdalīja brāļiem brošūras. – Mums ir jāizlemj par gāzes kamīnu uzņemšanas telpā, kā arī kamīniem Džeinas un Ročestera, Veslija un Sirdspuķītes istabā, un bibliotēkā. Mūs apciemos Tomsons, aplūkos viesnīcas telpas, un mēs vienosimies par baseina atrašanās vietu un cauruļu izvietojumu. Tas notiks pirmdien. Ir norunāta arī tikšanās, kurā tiks apspriests pagalms – mēs runāsim par bruģi, kompozīciju un piekļuvi baseinam, par sētu, augiem, visu. To paredzēts darīt otrdien.
– Es par to jau esmu padomājis, – Bekets teica.
– Tieši tāpēc tev jāierodas uz tikšanos. Otrdien, pulksten četros pēcpusdienā. Piedalīsies arī mamma un Karolī.
– Mums jānokārto arī daži praktiskas dabas jautājumi, – Raiders iebilda. – Piemēram, kā mēs uzstādīsim un pārbaudīsim ventilācijas sistēmu pirms aukstuma iestāšanās?
– Jā, tas ir jānokārto. Tieši tāpēc tev nākamnedēļ jātiekas ar namu apsaimniekotāju Maiku. Mūsu rīcībā ir pamata dati, ar kuriem jāturpina strādāt. Es tikšos ar Luteru, lai parunātu par margām. Mums ir jāvienojas par interjeru. Vēl ir jāizlemj par ieejas durvju izskatu, – Ouens turpināja.
Dažus pienākumus viņi sadalīja, dažus apvienoja. Pēc tam sākās ilgs strīds par mehāniku, kā rezultātā brāļiem nācās pārcelties uz Beketa biroju un aplūkot rasējumus.
Kad Bekets beidzot atvadījās no brāļiem, viņš nodomāja, ka pat miegā varētu atsaukt atmiņā rasējumus.
Šovakar viņam gribējās domāt vienīgi par Klēru.
Viņi skūpstījās. Bekets bija pēc tā alcis gandrīz piecpadsmit gadus. Pēc nedēļas viņi varēs pavadīt divatā veselu vakaru. Viņiem būs jaukas, mierīgas vakariņas – Ouena ideja bija laba. Nedaudz vīna un sarunu.
Par ko sarunāties diviem cilvēkiem, kuri ir pazīstami teju vai kopš dzimšanas?
Tomēr Beketam bija jāatzīst, ka viņš par Klēru joprojām daudz ko nezina.
Viņš stāvēja pie loga, vēroja tumšo, ar plēvi nosegto viesnīcas ēku un prātoja, ko viņš uzzinās turpmāko nedēļu laikā. Kas notiks turpmāk?
Nākamajā dienā darbs Beketam sagādāja stipras galvassāpes. Tās sākās līdz ar ēkas pārrauga ierašanos, kurš, pēc Raidera vārdiem, patvaļīgi interpretēja noteikumus un pieprasīja nomainīt durvis, kas jau bija uzstādītas.
Bekets pusi dienas pavadīja Heigerstaunā, risinot šo problēmu. Atgriezies viesnīcā, viņš uzzināja, ka flīžu piegādātājs kļūdaini pasūtījis kādai vannas istabai paredzētas flīzes, savukārt citai istabai paredzētās flīzes bija piemirsis pasūtīt vispār. Patlaban piegādātājs apgalvoja, ka flīžu ieklāšanu varēs sākt ne ātrāk kā pēc sešām nedēļām.
Viņš labprāt būtu nodevis stafeti Ouenam, bet brālis jau bija aizņemts sarunās ar mehāniķiem par ūdens izsmidzinātājiem ēkā.
Bekets aizbēga uz savu biroju un stundas garumā centās sagādāt flīžu piegādātājam vēl lielākas galvassāpes par savējām.
Tas nedaudz mazināja viņa ciešanas.
Kad Bekets bija pabeidzis darāmo, viņš paņēma kolas kārbu, iedzēra dažas aspirīna tabletes un devās pāri ielai.
Stāvlaukumā viņš satika Ouenu.
– Uz kurieni tu ej? – viņš jautāja.
– Šis tas jāpaveic darbnīcā. Rajs man pastāstīja par sajauktajām flīzēm. Rīt es piegādātāju pārmācīšu.
– Viņš jau ir pārmācīts. Mums bija ārkārtas sanāksme. Kur ir Rajs?
– Pēdējoreiz mēs tikāmies viesnīcas trešajā stāvā. Klau, es tev pastāstīšu par mākslas galeriju pie grāmatnīcas un mammas nesenākajām idejām.
– Ne tagad. Dosimies!
Viņi satika Raideru trešajā stāvā, kur viņš piestiprināja loga paneļus.
– Der ideāli, – viņš apgalvoja, – un izskatās fantastiski.
Dumiķis piekrītoši vicināja asti un droši vien klusībā cerēja, ka viņam kāds ir atnesis ko ēdamu.
– Vismaz kaut kas šodien ir noritējis kā iecerēts.
Bekets paskatījās uz brāļiem.
– Vai Ouens jums visu jau pastāstīja?
– Es to tagad stāstu jums abiem. Pirmkārt, nav jēgas mēroties spēkiem ar ēkas pārraugu pat tad, ja viņš uzvedas kā kretīns.
– Paklau…
– Nē, tev bija taisnība, tomēr saplūkšanās ar apgabala ierēdņiem var sabojāt visu projektu. Ēkas ārpuses durvis atbilst prasībām, tas iepriekš tika apstiprināts ar parakstu. Durvis paliks tādas, kādas tās ir. Ja rādās, ka par pārējo būs jāpacīnās, ļauj to darīt mums ar Ouenu. Nākamais…
Raiders nolika naglu pistoli.
– Iedod man kolu, – viņš izrāva kārbu no Beketa rokām. – Ja tu grasies mani pamācīt, es esmu pelnījis kārumiņu.
Izdzirdējis vārdu “kārumiņš”, Dumiķis sāka sparīgi vicināt asti.
Raiders uzmeta viņam skatienu.
– Kārumiņš ir mans.
– Nākamais, – Bekets turpināja. – Es sarāju pārdevēju. Viņš man gribēja ieskaidrot, ka pasūtīs visas preces un ka tās tiks piegādātas pēc nedēļas. Tās ir muļķības, – Bekets paskaidroja, neļaujot brāļiem ierunāties. – Līdz šim visi pasūtījumi no šī ražotāja ir pienākuši tikai pēc vairākām nedēļām.
Ouens atņēma Raideram kolas kārbu.
– Par viņiem bija labas atsauksmes, viņi teicami prezentēja preci un zvērēja, ka paveiks visu laikā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
– Es nevainoju tevi, vismaz ne lielā mērā. Pie visa vainīgi piegādātāji. Viņi solās piegādāt aizvietošanai paredzētās flīzes un laikus nepasūtītās flīzes saīsinātā laikā un par saviem līdzekļiem, un sagādāto neērtību dēļ mēs saņemsim desmit procentu atlaidi. Es runāju ar uzņēmuma īpašnieku.
– Labs darbiņš, – Ouens atzina.
– Es to iemācījos no tēta. Pārdevējs ir noslānīts pēc pilnas programmas, uzņēmuma vadība par notikušo ir informēta, un tu turpmāk uzmanīgi uzraudzīsi visas viņu darbības, lai laikus pamanītu kaut ko nelāgu.
– Skaidrs.
