Bumba prezidentam. Edgars Auziņš
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Bumba prezidentam - Edgars Auziņš страница 14
Sākumā izbrīnītais bandīts varēja tikai domāt par to, kā tieši viņš uz visiem laikiem tiks vaļā no tik erudītiem viesiem. Taču kādā brīdī, klausoties, ko viņi piedāvā, es pēkšņi sapratu, ka ne tikai neko nezaudēju un neriskēju, bet arī saņemšu ļoti pieklājīgu summu «par savām nepatikšanām». Viņš centās saprast.
Izrādījās, ka svešinieki neiejaucās viņa «biznesā». Viņus interesēja tieši tā daļa, kuru Torpedo diezgan apzināti neņēma savā «aizsardzībā»: aprīkojuma piegāde valsts kuģu būves uzņēmumiem. Turklāt mani interesēja nevis kāds ilgs periods vai lieli apjomi, bet gan ļoti specifiska krava vienā vai divos konkrētos vilcienos. Turklāt svešiniekiem bija zināmi vilcienu numuri un to ierašanās datumi Isakogorkā.
Nu ko viņi no viņa grib?! Nu, pirmkārt, aiz cieņas: viņi nevēlas «strādāt» kāda cita teritorijā bez tās «īpašnieka» piekrišanas. Šis jau patika Torpedo. Otrkārt, tiek lūgta kvalificētu speciālistu palīdzība automašīnu atvēršanā, bet galvenais – nodrošināt pilnīgu šādas atvēršanas laikā iznīcināto plombu un plombu atjaunošanu. Šo paņēmienu lieliski izstrādāja Torpedo. Tātad, ar «maz asinīm» par pienācīgu samaksu? Iespējams, bandītu nopietni satrauca tikai viena nianse: galu galā kuģu būvētāji un remontētāji atklās trūkumu un neklusēs. Pārsūtīšanas punktu var vienkārši aprēķināt, un tad Torpēdu neglābs nekādi savienojumi vietējās tiesībaizsardzības iestādēs.
Bet tad bandīts saņēma pārsteidzošu pārliecību: netrūks! Kravas vienību skaits, kā arī to apjoms paliks absolūti nemainīgs. Un viņam nav ko uztraukties par rēķiniem. Svešinieki šīs problēmas atrisinās paši.
Par ko vēl viņi runāja? Jā, jā, bija viena obligāta prasība: viņa cilvēki nekādā gadījumā nedrīkst interesēties par operācijas detaļām un uzraudzīt svešinieku rīcību. Ha ha! Daudzo cietumsodu laikā Torpēda izgāja labu zagļu skolu un saprata šādu pārkāpumu sekas. Un šie puiši viņu joprojām stingri turēja uz āķa!
Nē. Tie noteikti nav no zagļiem. Viņš jau zina!
Varbūt krievi. Varbūt viņu sejās bija kaut kas austrumniecisks, bet viņi runāja absolūti bez akcenta, un kaukāzieši to nevar. Viņš jau zina, viņš satikās.
Varbūt drošības spēki? Mēs tādus jautājumus neuzdodam! Tas ir tāpat kā lūgt redzēt savu pasi. Ja viņi uzskatīja par nepieciešamu, viņi uzrādīja savu ID.
Jā, protams, viņš labi atceras abu «kopīgo operāciju» datumus. Pēdējais bija tikai pirms četrām dienām. Viņa dēls… nu… viņš to redzēja – pilnīgi nejauši! – krava, kas ieinteresēja svešiniekus. Vairākas mazas plakanas kastes un divas vai trīs krāsas bundžas. Tie ir metāla, ar vāku, 50 litru. Tos nomainīja pret tieši tādiem pašiem, un tos no ratiem aizveda ar ratiņiem kaut kur purva virzienā. Viņi droši vien noslīka.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.