kaut gan viņa smaids ir nedaudz sājš.
– Šādi man vismaz rodas nojausma, par ko jūs domājat, – viņš saka. – Jūs esat noslēpumaina būtne, Stīlas jaunkundze.
Noslēpumaina? Es?
– Manī nav nekā noslēpumaina.
– Domāju, ka jūs esat ļoti savaldīga, – viņš nomurmina.
Es? Kā gan man tas varētu izdoties? Līdz šim man šķitis, ka visas manas izjūtas ir redzamas kā uz delnas.
– Izņemot brīžus, kad sarkstat, protams, un jūs to darāt bieži. Man tikai gribētos zināt, kāpēc tas notiek. – Grejs iemet mutē smalkmaizītes kumosu un lēni to košļā, nenovērsdams skatienu no manis. Un es – kā nu ne! – nosarkstu. Velns!
– Vai jūs vienmēr uzdodat tik intīmus jautājumus?
– Nebiju pamanījis, ka to daru. Vai es jūs aizskāru? – Grejs izklausās pārsteigts.
– Nē, – es atklāti atzīstu.
– Ļoti labi.
– Bet jūs esat augstprātīgs.
Grejs sarauc uzacis un, ja vien es nemaldos, arī pats nedaudz piesarkst.
– Esmu pieradis panākt to, ko vēlos, Anastasija, – viņš nosaka. – Visās jomās.
– Par to es nemaz nešaubos. Kāpēc vēl neesat ierosinājis, lai uzrunāju jūs uz “tu”? – Es pati brīnos par savu pārdrošību. Kāpēc saruna kļuvusi tik nopietna? Nekas nenotiek tā, kā biju iztēlojusies. Pat nespēju noticēt, ka izturos tik naidīgi. Šķiet, ka Grejs cenšas mani par kaut ko brīdināt.
– Vienīgie, kuriem tas ļauts, ir mani radinieki un daži tuvi draugi.
Ak tā. Un viņš tik un tā nepiedāvā man uzrunāt viņu vārdā. Grejs tiešām vēlas pār visu valdīt, cita izskaidrojuma nav, un es brīdi pat nožēloju, ka uz interviju toreiz neieradās Keita. Tad satiktos divas valdonīgas personības. Turklāt Keita ir gandrīz blonda, tāpat kā visas sievietes Greja birojā. Un viņa ir skaista, zemapziņa man atgādina. Doma par Kristjenu un Keitu kopā man šķiet nepatīkama. Es iemalkoju tēju, un Grejs apēd vēl kumosu savas smalkmaizītes.
– Vai esat vienīgais bērns? – viņš jautā.
Atkal mainīts sarunas temats…
– Jā.
– Pastāstiet man par saviem vecākiem.
Kāpēc viņš vēlas to zināt? Mana dzīve ir neinteresanta.
– Mana māte dzīvo Džordžijā kopā ar savu jauno vīru Bobu. Patēvs mitinās Montesano.
– Un jūsu tēvs?
– Nomira, kad biju vēl zīdainis.
– Man ļoti žēl, – Grejs nomurmina, un viņa acīs parādās savādi bažīga izteiksme.
– Es viņu neatceros.
– Tātad jūsu māte apprecējās vēlreiz?
Es nicīgi iespurdzos. – Jā, tā varētu teikt.
Grejs sarauc pieri.
– Jūs neesat īpaši runīga, vai ne? – viņš sausi painteresējas, domīgi berzēdams zodu.
– Tāpat kā jūs.
– Reiz jūs mani jau intervējāt, un es atceros dažus pietiekami āķīgus jautājumus. – Viņš pasmīn.
Pie joda! Grejs atcerējies jautājumu par homoseksualitāti. Mani atkal pārņem neizsakāms kauns. Droši vien būs vajadzīgi vairāki gadi pie psihoterapeita, lai es vairs nesarktu ik reizi, kad iedomājos par to. Cenzdamās atvairīt atmiņas, es sāku stāstīt par savu māti.
– Mana māte ir brīnišķīga. Nedziedināma romantiķe. Šobrīd viņa ir precējusies jau ceturto reizi.
Kristjens izbrīnīts sarauc uzacis.
– Man viņas pietrūkst, – es turpinu. – Tagad viņai ir Bobs. Ceru tikai, ka viņam izdosies māti pieskatīt un mierināt brīžos, kad atkal sabrūk kāds no viņas nepiepildāmajiem plāniem. – Es smaidu, domādama par savu māti. Ļoti sen neesmu viņu sastapusi. Kristjens aizrāvies vēro mani, ik pa brīdim iemalkodams kafiju. Man nevajadzētu lūkoties uz viņa muti. Tā novērš manu uzmanību.
– Vai jums ir labas attiecības ar patēvu?
– Protams. Es uzaugu viņa acu priekšā. Citu tēvu nekad neesmu pazinusi.
– Kāds viņš ir?
– Rejs? Ļoti… nerunīgs.
– Un tas ir viss? – Grejs pārsteigts jautā.
Es paraustu plecus. Ko tad viņš gribēja dzirdēt? Visu manu dzīvesstāstu?
– Tikpat nerunīgs kā viņa pameita, – Grejs nosaka.
Es tik tikko apvaldu nepacietības pilnu nopūtu.
– Viņam patīk futbols un ķegļi, un makšķerēšana, un mēbeļu pagatavošana. Viņš ir galdnieks. Bijušais armijnieks.
– Vai jūs dzīvojāt kopā ar viņu?
– Jā. Mamma sastapa savu trešo vīru, kad man bija piecpadsmit gadu. Es paliku pie Reja.
Viņš neizpratnē sarauc pieri.
– Jūs nevēlējāties dzīvot kopā ar māti?
Tā patiesi nav viņa darīšana.
– Trešais vīrs mitinājās Teksasā. Manas mājas bija Montesano. Un… nu, mana māte bija jaunlaulātā. – Es apklustu. Māte nekad nerunā par savu trešo vīru. Ko Grejs vēlas panākt? Viņam nav nekādu tiesību mani izprašņāt. Labi, šajā rotaļā varu piedalīties arī es.
– Pastāstiet man par saviem vecākiem, – es ierosinu.
Grejs parausta plecus. – Mans tēvs ir jurists, māte ir bērnu ārste. Abi dzīvo Sietlā.
Tātad viņš audzis pārtikušā ģimenē. Un es sāku prātot par bagātajiem vecākiem ar trim bērniem, no kuriem viens kļūst par izskatīgu vīrieti, pieteic karu biznesa pasaulei un izcīna savu vietu tajā. Kas viņu tādu padarījis? Vecāki noteikti lepojas ar savu dēlu.
– Ar ko nodarbojas jūsu brālis un māsa?
– Eljots strādā celtniecībā, bet mazā māsa dzīvo Parīzē, kur apgūst kulinārijas mākslu kāda izslavēta franču pavāra vadībā. – Grejs aizkaitināts samiedz acis. Viņš nevēlas runāt par ģimeni un pats sevi.
– Parīze
