nedomāju, ka man tas rūp.
Vismaz šajā ziņā viņi bija līdzīgi.
– Paklausieties, Mik, pat ja biju nodomājusi atdot jums māju, es negrasījos jums to vienkārši pasniegt, ja jūs nespētu pierādīt, ka Valta vēstule ir īsta. Vai jūs vismaz spējat to pierādīt? Nevar gan teikt, ka tam vēl ir nozīme. Bet vai ir kaut kas tāds saistībā ar Valtu, ko varat piedāvāt, kas liktu man noticēt, ka jūs esat īsts?
Kad Miks kā negudrs traucās pāri visai valstij, starp visām miljons domām viņam ienāca prātā, ka šis jautājums varētu būt klupšanas akmens. Taču viņš nodomāja, ka kaut kā tiks ar to galā, kad nokļūs šeit. Viņam nebija izvēles. Viņš bija cerējis, ka viņa līdz šim brīdim to jau būs sapratusi.
Un nu, te nu viņš bija, aci pret aci ar Ninu, un kļuva pilnīgi skaidrs, ka viņš nekādi nevar to pierādīt. Protams, viņam aizmugurējā kabatā atrodas vēstule, kas ir pats galvenais pierādījums. Bet tas ir izslēgts, ja vien viņš vēlas saglabāt Valta noslēpumu par viņa sasodīto, noslēpumaino kasti. Vismaz tas viņam Valta labā ir jāizdara.
Pienākums. Gods. Valsts.
– Tātad mums ir problēma, – viņš teica.
– Jūs nevarat to pierādīt, – viņa novilka. Gaisma viņas acīs nodzisa, it kā būtu izslēgts slēdzis.
– Nē. Es neko nevaru pierādīt.
– Tad mēs esam beiguši sarunu, – viņa noteica.
– Labi. Bija prieks jūs satikt. – Tas bija blefs, bet tas iedarbojās. Nina nebija diez kāda pokera spēlētāja. Viņš redzēja paniku sievietes acīs. Viņa gribēja, lai Miks paliek. Tāpēc viņš piecēlās. – Man bija tas gods. – Viņš pastiepa plaukstu.
– Pagaidiet! – Nina iekliedzās. – Tad viņa dziļi ievilka elpu. – Vismaz izdzeriet savu limonādi. Un, kamēr to darāt, pastāstiet man kaut ko, lai tam visam būtu kaut kāda jēga. Jums droši vien ir kaut kāda atskārsme par to, kāpēc Valts novēlēja jums māju.
Bija tāda sajūta, ka vēstule vīrieša aizmugurējā kabatā vibrē un mirgo. Izstāsti viņai taisnību. Kāda gan jēga glabāt miruša cilvēka noslēpumu? It īpaši tāpēc, ka Mikam nav laika vilkt garumā. Ja Bella rīt iekāps lidmašīnā, tad viņas primārā ārstēšana varēs sākties. Un no tā brīža viņam būs trīs mēneši laika, lai sadabūtu nākamajai iemaksai nepieciešamo naudu. Vai viņš vispār var paspēt tik ātri pārdot māju, pat ja sāk rīkoties šodien? Varbūt arī ne, bet, ja būs līguma perspektīva, tad vismaz viņam būs ķīla, lai aizņemtos naudu.
Tomēr viņš nespēja nodot Valtu.
– Man ļoti žēl, – viņš teica. – Man nav ne jausmas, kāpēc Valts gribēja man atstāt šo māju. Ticiet man, es vēlos, kaut zinātu.
Nina ļāva šī paziņojuma izraisītajam šokam aprimt, cerēdama, ka asā vilšanās nav redzama viņas sejā. Nakts tumsā, tik daudzas naktis viņa bija gulējusi savā gultā un iedomājusies, kā klausās asaras raisošajā stāstā par to, kā Miks Riverss izglābis Valta dzīvību, kā viņi kļuvuši sirdsdraugi, kā viņi izmisuma un posta brīžos dzīves jēgu atraduši draudzībā, un vienīgais pienācīgais veids, kā Valts varēja draugam par to atmaksāt, bija šāda dāvana. Māja.
Tā vietā viņa sastapa šo vārdos skopo vīru, kurš viņai neko nevarēja piedāvāt, izņemot, bija prieks jūs satikt…
Uzmācīgajām bailēm par spīti, viņa centās saglabāt stingrību. Viņa negribēja, lai vīrietis vienkārši pazūd. Viņš bija Ninas pēdējā saikne ar Valtu, un viņas dusmas uz vīrieti par to, ka viņš pašapmierināti atsakās atzīt, kādā situācijā viņi atrodas, arvien vairāk un vairāk pieauga. – Es jau divus gadus dzīvoju kā elles priekškambarī. Vai jūs spējat iztēloties, kā tas liek man justies? – Kaķu ausis trauksmaini saslējās gaisā, viņi nebija pieraduši pie saimnieces asā toņa. Ro nolēca no dīvāna un kaut kur nolīda.
Miks paraustīja plecus. – Paklau. Man ļoti žēl. Es cenšos pret jums būt godīgs. Ticiet man, ja vien es varētu, manis šeit nebūtu. Man ir vajadzīga nauda.
Nauda. Valta māja šim vīram neko nenozīmēja.
Nina piecēlās un sāka staigāt šurpu turpu. – Tas līdzinās Ziemassvētku gaidīšanai. Visu gadu centies labi uzvesties, un tad saņem zeķi, kas pilna ar oglēm. – Asaras draudēja izlauzties. Kāpēc tieši šis vīrietis, Valt? Līdz šim mirklim viņa nebija apjautusi, cik daudz bija no viņa gaidījusi. Jēgu, sirsnību, kopsakarības, pēdējo saikni ar Valtu…
Viņa uzgrieza vīrietim muguru un lūkojās laukā pa logu. Viņas brīnišķīgais pagalms, viņas dārzs, viņas cerības, viņas sapņi. Viņa nemūžam neatdos to visu nepateicīgam svešiniekam, kuram ir vajadzīga nauda. Viņas sarūgtinājums samilza, saputojās un pārvērtās dusmu mākonī. Viņa apcirtās apkārt pret vīrieti. – Uz šīs zemes ir tikai viens cilvēks, kurš zina patiesību par Valta pēdējo, pirmsnāves vēlēšanos. Skumji, ka šis cilvēks esat jūs, mister Rivers. Man ļoti žēl, ka jums par to ne silts, ne auksts.
– Ja vien es kaut ko par to zinātu… – viņa balss bija tik nespodra, tik tukša, tā izklausījās, it kā nāktu no šaušalīga sapņa dziļumiem.
Nina atkrita atpakaļ dīvānā, sievietes dusmas plūda lejup ap viņas pleciem, veidodamas skumju un bezcerības peļķes. Ko viņai tagad vajadzētu darīt? Vienkārši ļaut viņam iet? – Ja Valts jau nebūtu miris, es viņu nogalinātu, – viņa nomurmināja, vairāk sev, nekā viņam.
Miks centās aizgainīt iztēles ainu, kurā viņš kailām rokām izrauj šīs sievietes sirdi un tad samin to ar kājām, taču tas neizdevās.
Par laimi, viņam vēl joprojām bija pietiekami raksturīgs karavīra saprāts, lai pārorientētos un domātu par citu plānu, neatkarīgi no tā, cik ļoti viņš neieredzēja šo uzdevumu. Nina acīmredzami negrasījās atdot viņam māju. Bet viņa arī nevēlējās, lai viņš iet projām, iekams nav sniedzis kaut kādas atbildes par viņas brāli.
Tāpēc, pirms nav noticis kaut kas neatgriezenisks, viņam ir jākuļas projām no šīs neticami kārtīgās viesistabas, no šīs rūgtensaldās limonādes un šīs skaistās, izmisušās sievietes. Tad viņam ir jāielavās viņas garāžā un jāsameklē tā noslēpumainā kaste. Cerams, ka ar to informāciju rokās viņš spēs izdomāt tālāko plānu, kā rīkoties.
Savā maratona braucienā no Kalifornijas viņš domās mēģināja vienoties pats ar sevi par tālāko rīcību. Ja tajā kastē būs narkotikas, es tās noskalošu lejā tualetes podā, tomēr turpināšu cīnīties par māju. Ja tur būs kādi pierādījumi vēl ļaunākam noziegumam, tādam, kurā iesaistīts kāds konkrēts upuris, es aizmirsīšu par māju un centīšos pēc iespējas ātrāk tikt no turienes projām, neskatoties atpakaļ…
Viņš centās nedomāt par to, kādas šausmas var atklāties kastē. Viņš nespēj tikt galā ar Valta māsu, iekams nezina, cik postošs ir Valta noslēpums. Kad tas kļūs zināms, varbūt viņam būs kaut kas, ko viņai pateikt, savdabīgs paskaidrojums, ar ko viņš var padalīties, kaut kāds veids, kā pārliecināt Ninu
