Pavasara dienasgrāmatas. Edgars Auziņš

Чтение книги онлайн.

Читать онлайн книгу Pavasara dienasgrāmatas - Edgars Auziņš страница 5

Автор:
Жанр:
Серия:
Издательство:
Pavasara dienasgrāmatas - Edgars Auziņš

Скачать книгу

izņēma atslēgu un sāka atvērt durvis. «Kaut kas iestrēga,» viņa metās ar roku, iesita Romāniņai pa sāniem, viņa sastinga un kādam ietriecās.

      – Ei, lāci, esi uzmanīgs! – Alise rupji atbildēja, noliecoties, lai paceltu savu kristāliem mirdzošo sajūgu. – Fu, viņi man teica, ka šī ir pieklājīga vieta.

      «Viņi man teica, ka viņi jūs pieņem darbā jūsu talanta, nevis garo kāju dēļ,» Vi sarkastiski sacīja, skatoties uz meiteni.

      – Hillbilly! Kā tu vispār nokļuvi šeit? Grubinka! – Alise iespurdza kāju.

      Kamēr starp Vestu un Alisi notika strīds, Emma atvēra durvis un ievilka draudzenes koferi, bet pēc tam ievilka draugu istabā aiz piedurknes.

      – Bet ar smadzenēm, atšķirībā no tevis, Bārbija! – Romanīna pievilka ar īgnu smaidu un aizcirta durvis tieši blondīnes deguna priekšā.

      – Kas? Vai viņa mani nosauca par stulbu? Vāvere, vai tu to dzirdēji? – Karamele vaicāja, aizelsies aiz sašutuma. – Jā, kas viņa vispār ir!

      «Nāc, puiši mūs gaida,» Bella satvēra draudzeni aiz rokas un vilka prom no kopmītnes gaiteņa.

      Tiklīdz durvis aizcirtās, Vesta no neapmierinātības tās izsita, un tikai tad saprata, ka draudzene klusē, un Emmu vienmēr bija grūti aizvērt, viņa ir liela tvitera fane par visdažādākajām tēmām.

      – Hm, kāpēc tu klusē, vai esi norijis mēli? – Vesta pagriezās pret savu draugu un pirmo reizi ieraudzīja telpu pilnībā.

      – Tas ir neiedomājami skaisti! C’mon, mana puse ir rozā! – Emma lēkāja augšā un lejā.

      – Rozā? Viņi ir nopietni, vai ne? Šī ir spīdzināšanas telpa, ne mazāk,» Vesta nomurmināja, skatoties apkārt. «Tagad es saprotu, kāpēc studijas šeit maksā tik daudz naudas.» Viņi tos visus atdeva nekompetentajam dizainerim, kurš iekārtoja šo istabu.

      – Ei, beidz trokšņot! Istaba ir forša! Gultas otrajā līmenī! Tas ir dievišķs!! Tātad, es iešu un paskatīšos, kāda mums ir vannas istaba! – apbrīnojusi Lankova virzījās uz durvju pusi, kas veda uz vannas istabu.

      Vesta novilka kapuci, tad noņēma no pleciem mugursomu un nolika to blakus kumodei, kas stāvēja pie rozā sienas. Meitene iebāza rokas sārtinātā sporta krekla kabatās un apsēdās uz kāpnēm, kas veda uz viņu gultām.

      Nu, viņu istaba patiešām bija ļoti neparasta savā dizainā. Tas tika krāsots divās krāsās. Viena puse bija nokrāsota dažādos rozā toņos, otra – pavasara zāles spilgti zaļā krāsā. Pie durvīm, gandrīz visā sienā, atradās milzīgs skapis ar pilna auguma spoguli. Gultas atradās otrajā līmenī un bija lielas. Zem gultām atradās rakstāmgaldi un krēsli, pie katras sienas bija arī neliela kumode. Ā, un starp gultām bija neliels logs, kas bija aizsegts ar žalūzijām. Varbūt Vesta pieradīs pie šī nestandarta dizaina?

      – AHH!! Emma iekliedzās no vannas istabas. – Nāc šurp, tev jāredz šis brīnums!

      Vesta uzlēca uz vietas un gandrīz nokrita no draudzenes kliedziena. Vesta piecēlās un devās uz vannas istabu.

      – Un kāpēc tieši tu kliedzi kā upuris? – Romāņina jautāja stāvot aiz draudzenes.

      – Paskatieties tikai uz šo! Divas izlietnes, milzīgs spogulis un kāda pārsteidzoša duša! Es iemīlējos šajā vietā! «Emma nespēja novaldīt emocijas, viņa lēkāja apkārt draudzenei un satvēra viņas rokas.

      Vesta neapmierināti šņāca, uz to visu skatīdamās.

      – Koraļļi? Nē, nu, viņi nepavisam nav oriģināli savā krāsas izvēlē, paldies, ka vismaz atšķaidīja visu šo nekārtību ar mierīgi baltu krāsu – to pabeigusi, meitene apgriezās un atgriezās istabā.

      Vēl piecas minūtes no vannas istabas atskanēja visādas entuziasma pilnas replikas. Vesta sāka likt savas mantas savās vietās, kamēr viņas draugs vannasistabā trakojās no laimes, kas viņu bija piemeklējusi.

      «Šī vannas istaba ir lielāka nekā mūsu iepriekšējais dzīvoklis,» sacīja Lankova, atgriežoties istabā, turpinot smaidīt.

      «Man šķita, ka jūs jau esat no sajūsmas saplēsts gabalos,» aizverot skapi, komentēja Romāņina. – Ejam uzkost, visi šie piedzīvojumi man šodien ir atņēmuši spēkus.

      – Un tajā pašā laikā mēs dosimies uz administrāciju. Mums jāsastāda tuvāko dienu grafiks,» Emma piekrita un devās uz durvīm. «Un es lūdzu tevi, V, šodien vairs neiejaucas nepatikšanās!»

      – Redzēsim, kā būs! – meitene paraustīja plecus, uzmeta pāri galvai kapuci un izslēdza istabā gaismu.

      3. NODAĻA

      MIERĪGS UN KLUSS, IZLIETOTS, NEDERĪGS.

      – Nu kā tu pavadīji savu vasaru? – Bella jautāja maisot tēju ar garu karoti.

      «Vāver, tu pati zini, kāpēc tik stulbi jautājumi,» Karamela atmeta to un atliecās krēslā un tad iztaisnoja savas mirdzošās cirtas. «Jūs varat izlasīt visu par Seniju un mani avīzēs, mēs visur esam pirmajās lapās.»

      «Lisa, es domāju, ka Bella domāja ko citu, avīzes bieži raksta lietas, kas nav patiesas, jūs to labi zināt,» Valters iekāpa un uz sekundes daļu paskatījās no datora monitora. – Es, piemēram, visu vasaru atpūtos, starp citu, pirmo reizi.

      – Jā, es lasīju par to, ar kuru modeli tu šūpojies pa salām. Vai viņai tiešām ir pasaulē mazākais viduklis, vai arī tas viss ir Photoshop vedņa darbs? – Karamele uzmundrināja, piemiedzot draudzenei.

      – Viņi rakstīja par mani, ka esmu gejs, vai jūs ticējāt šīm baumām? – puisis pagriezās pret savu draugu. – Nē, es atpūtos pilnīgi viena, domājot par sava menedžera vārdiem.

      Bella neapmierināti paskatījās uz savu draugu un pēc tam uz Marku. Viņai nepatika, ka saruna bija izvērtusies tik jūtīgā tēmā. Meitenei nepatika, kad viņas draugi sāka iedziļināties savā personīgajā dzīvē. Lai gan Bella pati ir ļoti mediju meitene, viņas fotogrāfijas ne reizi vien rotājušas slavenu žurnālu vākus, taču savu personīgo dzīvi viņa no visiem slēpj noslēpumā. Viņa jau sen saprata, ka, ja vēlaties būt laimīgs, jums ir jāaizver personīgā dzīve no ziņkārīgo acīm, tāpēc viņa tiks pasargāta no nevajadzīgām tenkām.

      «Es personīgi neesmu pārbaudījusi jūsu seksuālo orientāciju,» smejoties atbildēja Karameļeva. – Bet citi saka, ka tu esi dabisks, es pieņemšu viņu vārdu.

      – Katrā ziņā paldies.

      «Bet es visu vasaru pavadīju zālē pie mašīnas – tas ir skumji,» Bella pievilka.

      «Pēdējo reizi, kad es tevi redzēju jūlija sākumā, tu teici, ka nebrauksi viņam ne tuvu.» Kas notika? – Karamele jautāja, paņemot no galda pudeli ar sulu.

      – Mammu, tu viņu pazīsti. Viņa nevēlas samierināties ar domu, ka pametu profesionālo baletu,

Скачать книгу