Īpaši. Ceļš uz izcilību. Edgars Auziņš

Чтение книги онлайн.

Читать онлайн книгу Īpaši. Ceļš uz izcilību - Edgars Auziņš страница 17

Автор:
Жанр:
Серия:
Издательство:
Īpaši. Ceļš uz izcilību - Edgars Auziņš

Скачать книгу

"Es mēģināšu izveidot vakcīnu un jums palīdzēt," Kūpers atbild un īsi paskatās uz Isliju, kura ēd savu cepto grauzdiņu un dzer stipru kafiju.

      – Brīnišķīgi. Nē, tas ir patiešām forši. Bet vai esat pārliecināts, ka varat to izveidot?

      – Dāvij, varbūt pietiek ar jautājumiem? – Žaneta bija sašutusi, aizkaitināti uzlūkodama puisi.

      – Nekas, es saprotu viņa ziņkāri.

      Bet Deivijs neko citu neteica – viņš baidījās sadusmot Žanetu.

      Pēc brokastīm visi devās uz savām istabām, lai sakravātu mantas. Aili aplūkoja savu jauno kleitu, kuru viņa nevilka viņu pirmajā randiņā. Viņai uzreiz palika skumji, jo šī ir dārga lieta, kurai nevajadzētu krāties skapī putekļus.

      Atceroties kleitas cenu, viņa smagi nopūšas. Viņa vēlētos atdot Kūperam visu summu, taču saprot, ka drīzumā to nedarīs. Un ar nosacījumu, ka tas daudz ietaupa.

      Iemetusi mantu koferī, Aili izgāja no istabas. Rens un Čārlijs jau stāvēja pie reģistratūras. Puisis rokās turēja ceļojumu somu, un Čārlijam uz pleca karājās miniatūra rokassomiņa. Viņi kopā izskatījās harmoniski, it kā būtu radīti viens otram.

      Aili pasmaidīja par atziņu. Protams, viņa netic mīlestībai, viņa uzskata, ka ir tikai pieķeršanās cilvēkam un nekas vairāk. Un kāds tam tikko izdomāja terminu “mīlestība”, kas liek Islijai sarauties.

      – Kūpers vēl nav nokāpis? – meitene jautāja, noliekot koferi uz grīdas blakus Čārlijam.

      – Nē, gluži kā iemīlējies pāris. Vai viņi jūs arī kaitina? – Rens atbildēja, skatīdamies uz Aili.

      – Ir nedaudz. Bet es domāju, ka mēs pie tā ātri pieradīsim.

      Rens nopūtās un apskāva savu līgavu, kura bija ietīta garā jakā.

      Drīz vien pārējā tā sauktā komanda nolaidās. Žanete pasmaidīja, viņa staigāja roku rokā ar Dāviju, kurš arī bija labā noskaņojumā. Aili bija pārsteigts, cik ātri viņa garastāvoklis mainījās.

      – Nu, mēs lidojam uz pirmo Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētu! – Deivijs priecīgi saka, noskūpstīdams Žanetu uz vaiga. Čārlijs pasmaidīja, bet pārējie vienkārši nereaģēja uz viņa vārdiem.

      Kūpers bija pēdējais, kas devās lejā, nesot somu ar savām mantām.

      "Es tikko paskatījos uz nākamo lidojumu uz Filadelfiju, un tas ir tikai pēc pāris stundām," sacīja vīrietis, stāvot blakus visiem.

      – Tātad ejam! – Rens izlēmīgi nokomandēja un visi sakustējās, lai paspētu uz autobusu, jo lidosta atradās piecpadsmit minūšu brauciena attālumā no viesnīcas.

      Čārlijs sēdēja blakus Renam, turēdamies pie viņa it kā sastingusi. Patiesībā viņa vienkārši baidījās. Viņai bija slikta sajūta, ka viņa nevarēja tikt tam pāri.

      Autobuss apstājās un izkāpa seši cilvēki.

      Aukstais vējš ietriecās Žanetes sejā, un viņa nodrebēja. Laikapstākļi ir mainījušies, un ne uz labo pusi. Viss liecināja, ka notiks kaut kas slikts, taču neviens tam nepievērsa uzmanību. Visas domas bija aizņemtas ar Sāru.

      O'Hare lidosta bija silta un pārpildīta. Protams, līdz nolaišanās bija palicis pavisam maz laika.

      Visa komanda devās uz pirmo termināli, un Kūpers nopirka biļetes. Līdz lidojumam bija atlikušas dažas stundas, un puiši nolēma pavadīt laiku lidostas kafejnīcā. Kūpers piedāvāja uzkost, taču visi atteicās. Šķita, ka gaiss ir spriedzes pilns.

      Pēc divām stundām komanda pārcēlās uz noteiktu zāli, gaidot rindā, lai iekāptu.

      Aili iegrima lidmašīnas sēdeklī. Uz nākamā krēsla sēdēja Kūpers, kurš nolēma būt blakus meitenei, jo pamanīja, ka viņai ir neliela fobija. Viņš atradās pie loga un skatījās uz skrejceļu.

      Čārlijs nekad nav bijis Filadelfijā, bet Rens ir devies, jo tur dzīvo viņa brālis. Meitene mīl ceļot un jau iztēlojas pilsētas skaistumu.

      Dāvijs pilnībā nomierinājās. Žaneta uzlika galvu uz viņa pleca un atslāba. Kad tuvumā ir meitene, puisis jūt mieru. Šķiet, ka tas neitralizē viņas agresiju un bīstamās spējas. Tikai viņas dēļ tie policisti tagad ir dzīvi, jo ja ne viņas topošā vara, viņš būtu nodedzinājis banku līdz pamatiem un pat neko nejutu.

      Divu stundu lidojums pagāja visiem nemanot. Aili spēja likvidēt bailes un jutās mierīga. Varbūt Kūpers, sēdēdams viņai blakus, viņu tā ietekmējis. Viņa juta viņa siltumu un enerģiju, ko viņš izstaro. Kūpers ir labs cilvēks. Viņai bija žēl, ka daži cilvēki par viņu izplata briesmīgas baumas.

      Lidmašīna nolaidās Filadelfijas starptautiskajā lidostā. Laikapstākļi Pensilvānijā bija labāki nekā Čikāgā. Kūpers izņēma no kabatas mazu baltu lapiņu, uz kuras bija rakstīta Sāras adrese.

      Apskatījis Google Maps, Rens saprata, ka meitenes māja atrodas pretējā pilsētas galā. Visi paskatījās viens uz otru un smagi nopūtās. Čārlijs ieteica braukt ar metro. Pēc pāris minūšu strīdēšanās visi padevās un devās uz tuvāko staciju.

      Filadelfijas metro ir ceturtais vecākais Amerikas Savienotajās Valstīs, Kūpers viņiem to pastāstīja un nolēma parādīt savas zināšanas. Šiem vārdiem neviens nepievērsa uzmanību.

      Metro viņus ātri nogādāja vajadzīgajā stacijā, un viņi devās uz Sāras māju.

      Ēka bija jauka un diezgan jauna. No ārpuses šķita, ka māja ir lielāka, taču, ieskatoties tuvāk, varēja saprast pretējo: koka logi nokrāsoti balti, sienas gaiši dzeltenas, durvis lielas un masīvas. Visi sapulcējās ap viņu, un Rens apņēmīgi nospieda durvju zvanu. Skaļi soļi tuvojas ieejai, un durvis atveras.

      Visu priekšā stāvēja maza auguma meitene ar nedaudz kuplas miesas būves. Viņa pārsteigta paskatījās uz katru komandu.

      – Sveika, vai tu esi Sāra Kinga? – Kūpers jautāja, izkāpdams visu priekšā.

      – Jā, kā es varu jums palīdzēt?

      – Mani sauc Kūpers Raiss, domāju, ka esat par mani dzirdējuši, jo iegādājāties manis izgudrotās tabletes pret alerģijām.

      – Ak, jā, protams, dzirdēju. Es nopirku tavas tabletes draugam…

      Islijs pārsteigts paskatījās uz Kūperu, kurš neatvēra skatienu no Sāras.

      – Vai viņa tos pieņēma? – Kūpers nopietni jautāja.

      Meitene pamāja. Pauze, kuras laikā visi klusēja, lika Čārlijam kļūt nervozākam.

      – Vai vari nosaukt viņas adresi un vārdu? – Rens jautāja, pārtraucot ideālo klusumu.

      "Protams, tikai viņa pēdējā laikā uzvedas dīvaini." "Es nedomāju, ka viņa priecāsies tevi satikt," Sāra atbildēja, tad ātri atgriezās mājā

Скачать книгу