saka Kūpers.
– Ko man darīt? Man šeit nav mājas. Vai man būs jādzīvo viesnīcā? – Aili jautāja, neapmierināti skatīdamās uz vīrieti.
Kūpers smagi nopūtās.
– Tu vari dzīvot kopā ar mani, lai tā būtu. Manā mājā ir daudz brīvu istabu.
Meitene nebija gaidījusi šādu notikumu pavērsienu, viņai šķita, ka vīrietis smejas un liks dzīvot viesnīcā un klusēt. Un viņš piedāvāja pavadīt nakti pie viņa. Aili nemanāmi pasmaidīja.
Viņi aizgāja nelielā grupā, Rens atstāja savu tālruņa numuru Kūperam un pēc tam devās kopā ar Čārliju. Tagad viņš gribēja doties mājās un dzert kaut ko stiprāku. Viņš bija pārsteigts, cik mierīgi Čārlijs reaģēja uz visu notiekošo, it kā viņa to redzētu katru dienu.
Tikmēr Kūpers paņēma tabletes, kuras pārbaudīja mikroskopā, un pēc tam kopā ar Isliju atstāja ēku.
Viņi devās lejā uz pazemes autostāvvietu. Atradis savu auto, Kūpers apsēdās vadītāja sēdeklī. Meitene apsēdās blakus – pasažiera sēdeklī. Vīrietis nospieda gāzes pedāli un automašīna sāka kustēties.
Viņu ceļš veda uz viesnīcu, kur Islija paņems savu čemodānu ar mantām, un tikai pēc tam viņi devās uz Kūpera savrupmāju.
– Kā jūs uzzinājāt par telekinēzi? – vīrietis jautāja.
"Viņi man uzbruka, un es ar savu domu spēku varēju pacelt ķieģeli gaisā." Tas bija neticami biedējoši. Man likās, ka kļūstu traks.
– Es to zinu. Un es gribētu atvainoties.
– Par ko? – Aili viņu pārtrauca.
"Par to, ka toreiz iedevu jums tās sasodītās tabletes." Ja es zinātu, kā viss beigtos…
– To neviens nezināja. Nevainojiet sevi.
Kūpers paskatījās uz meiteni un viegli pasmaidīja. Aili juta, ka viņas seja kļūst sarkana, un viņa pagriezās pret logu. Viņa jūtas samulsusi, ka Kūpers uz viņu skatās, bet agrāk viņš viņai pat nepievērsa uzmanību. Un pat tagad viņai šķiet, ka visa šī komunikācija ir tikai radušās problēmas dēļ.
Meitenes acu priekšā pavīdēja raksts no dzeltenās avīzes, kurā bija teikts, ka Kūpers Raiss ir gejs. Žurnālisti informāciju izsūcuši no zila gaisa, sakot, ka vīrietim nav draudzenes. Vai varbūt viņš vienkārši nevar atrast savu mīlestību? Tāpēc Islijs ir pārliecināts, ka Kūpers nav gejs.
Kūpers apturēja automašīnu pie ieejas viesnīcā, vēl vienu skatienu uzmeta Islijai, un viņa izkāpa. Vīrietis pieskatīja viņu, domādams par to, cik skaisti ir viņas blondie mati. Viņš pakratīja galvu, lai aizstumtu šīs domas, tad izritināja automašīnas logu, izņēma no kabatas cigaretes un aizdedzināja.
Tikmēr Aili ātri uzkāpa uz savu istabu un savāca visas mantas. Viņa vēl dažas minūtes stāvēja pie gultas, domādama, ka uz Kūpera māju labāk neiet, un tikai tad aizgāja.
Automašīna stāvēja turpat, vīrietis smēķēja, un Aili riebumā saviebās. Viņa ienīst cigaretes un nicina cilvēkus, kas smēķē.
Kūpers nodzēsa cigareti, izkāpa no mašīnas un palīdzēja meitenei paņemt līdzi koferi, viņš atvēra bagāžnieku un iemeta to tur. Aili apsēdās viņas vietā, Kūpers arī atgriezās un viņi devās ceļā.
Viņi visu ceļu klusēja. Meitene domāja par rītdienu, un Kūpers domāja par Stendleru, kurš varētu neizpildīt viņa lūgumu. Tas ir tas, ko viņš negribētu vairāk par visu.
Kūpera māja bija milzīga, ar diviem stāviem, peldbaseinu un nelielu dārziņu. Ieraugot šādu skaistumu, Aili žoklis atlēca. Viņa nekad nebija bijusi tādās mājās, jo nepazina miljonārus. Bet tagad viss ir savādāk. Meitene nakšņos šajā greznajā vietā, un pats Kūpers Raiss gulēs blakus.
Viņa sejā neviļus parādījās smaids.
Vīrietis koferi nesa pats, jo nevarēja vienkārši noskatīties, kā meitene to vilka, jo īpaši tāpēc, ka viņam šis koferis sver kā spalva.
Māja bija tukša un klusa. Islijs sekoja Kūperam, nepārtraukti skatīdamies apkārt. Viņš, neļaujot meitenei nākt pie prāta, aizveda viņu uz viesu istabu. Un, ja viņa bija nelielā šokā, tad, ieraugot dzīvojamo istabu, viņa nespēja valdīt sajūsmu. Viņai no mutes izskanēja “wow”, ieraugot milzīgo telpu, kas bija veidota mākslas dekora stilā.
Sniegbalts dīvāns aizņēma sienu pie loga, un kreisajā pusē bija milzīgs grāmatu skapis. Pretī skapim neliels rakstāmgalds, kā arī kumode. Visas šīs mēbeles bija izgatavotas no pelēka koka un izskatījās ļoti neparasti. Taču šī neparastība bija nesalīdzināma.
– Tava istaba atrodas otrajā stāvā, varbūt tu esi izsalcis? Kūpers jautāja.
– Jā nedaudz.
Vīrietis pamāja ar galvu, tad ātri uznesa koferi augšā. Aili uzmanīgi apsēdās uz dīvāna, baidīdamās izdarīt nevajadzīgu kustību un kaut ko salauzt. Šeit viss maksā lielu naudu.
Kūpers sekoja virtuvē. Viņš nolēma meitenei uzvārīt ceptus kartupeļus, lai arī cik kūtri tas nebūtu. Viņam nepatīk gatavot, tāpēc viņš vienmēr ēd restorānos, bet tagad viņam nav absolūti nekādas vēlēšanās tur doties.
Aili ienāca virtuvē, kuras skats arī viņu apstulbināja – moderna tehnika, pelēki naktsgaldiņi, vidū milzīgs stikla galds, bet apkārt krēsli ar mīkstiem sēdekļiem. Kūpers iesmējās, redzot meitenes reakciju.
– Nāc iekšā, nebaidies. "Var pat pie galda sēdēt," vīrietis ieteicās, Aili pasmaidīja un joprojām spēja apsēsties uz krēsla.
Kūpers ķēpājās ar kartupeļiem, kas viņam nederēja. Un, kad ēdiens sadega, viņš pavisam satracināja, ielēja visu miskastē un pēc tam aiz dusmām salieca pannu uz pusēm. Tas gan viņam, gan Aili bija negaidīti. Meitene pēkšņi piecēlās un piegāja pie vīrieša.
– Sasodīts, sasodītā vara! – viņš kliedza.
Aili nezināja, ko darīt. Viņa uz minūti jutās nobijusies, jo saprata šīs spējas bīstamību. Ar savu telekinēzi viņa nevarēs aizbēgt.
– Kūper, nomierinies, lūdzu, tas ir tikai nožēlojams kartupelis. Es varu pagatavot pats.
Viņš paskatījās uz meiteni un viņa skatiens mainījās. Viņš pārstāja dusmoties, viņš tika atbrīvots no šīs agresijas, kas parādījās no nekurienes.
"Labi, paņemiet no skapja vēl vienu pannu, kamēr es kaut ko dzeršu," Kūpers piekrita un izgāja no virtuves.
Aili palika viena starp tik dārgiem virtuves piederumiem. Viņa izņēma pannu un kartupeļus. Viņai ēst gatavošana bija viegls uzdevums.
Pēc stundas uz galda stāvēja milzīgs šķīvis ar smaržīgiem ceptiem kartupeļiem. Kūpers joprojām nebija atgriezies virtuvē, un Islijs sāka uztraukties.
Viņa
