izcilos rezultātus, kas apsolīti klientiem. Un tā nav viņa vaina, ka mēs daudz labprātāk tītu makšķeres, nekā rakstītu vēl vienu saukli.
– Piedod, – es saku. – Es vienkārši ļoti koncentrējos darbam, tādēļ šovakar neesmu īpaši runīga.
– Nekas, parunāsim no rīta. Spriežot pēc jaunākajiem “ShoutOut” video, izskatās, ka mēs vienīgie būsim darbā. – Viņš pagriežas un dodas prom. Beidzot. Viņa soļi uz betona grīdas ir neciešami skaļi. Priecājos, ka tie arvien attālinās.
Pagriežos pret datora ekrānu, izdzēšu Šurp, kaķīt draņķīt un tā vietā uzrakstu Ņau. Man nav ne jausmas, ko ar to iesākt tālāk. Pagaidām.
Paskatīšos, kas notiek “ShoutOut”. Pag, ko Uzvalks tikko teica? Kas tajā ievietots? Sagaidīšu Benu, lai varam paskatīties kopā. Mēs mēdzam atpūtas pauzēs kopīgi skatīties video un smieties par citiem cilvēkiem.
Viņš tūdaļ būs klāt.
Kuru katru brīdi.
Būtu lieliski, ja mazajā, baltajā paciņā būtu palicis kaut viens Indijas rieksts. Viegla uzkoda, kamēr gaidu Benu.
Jo viņš tūlīt pat būs klāt.
Un es negribu būt izbadējusies, kad viņš ierodas. Es gribu viņu savaldzināt, un Kellija noteikti neuzskatītu, ka veselas nūdeļu porcijas notiesāšana piecu sekunžu laikā, ir uzbudinošs skats.
Baltajai riekstu paciņai vajadzētu būt tepat blakus, noteikti slēpjas aiz datora. Nē, tur nav. Nokritusi uz grīdas? Arī nekā.
Āā! Man vajag koncentrēties.
Es tikai vēlreiz ieskatīšos telefonā – ja nu Bens tomēr ir zvanījis vai atsūtījis īsziņu.
Pilnīgi nekā jauna. Tikai tā pati fotogrāfija ar mani un Kelliju, kas jau veselu mūžību ir mana telefona fona attēls. Kaut tikai šonakt viss izdotos. Tad varētu to nomainīt pret fotogrāfiju ar mani un Benu. Tad Lieldienu brīvdienās mēs abi kopā varētu braukt ciemos pie manas ģimenes. Un vasarā mēs varētu doties ceļojumā uz Eiropu…
Varbūt es nedaudz pārsteidzos ar plāniem, ir tikai februāris.
Ja reiz man telefons jau ir rokās… un vēl pāris sekundes pirms ķeros pie darba taču neko nemainīs… turklāt Uzvalka teiktais manī izraisīja ziņkārību. Tādēļ nospiežu uz “ShoutOut” ikonas. “ShoutOut” ir sociālais tīkls, kurā lietotāji augšupielādē dažādus video ar savas dzīves notikumiem. Līdz pat šai dienai neesmu tajā neko ievietojusi, taču mēs ar Benu bieži skatāmies citu cilvēku video. Pāris reizes viņš ir ierosinājis nofilmēt video un ievietot mūsu aģentūras kanālā, taču es uzreiz noraidīju šo domu. Mans hroniskais kautrīgums nav apvienojams ar atrašanos kameras priekšā.
Tiklīdz atveru lietotni, parādās astoņi jauni video. Saviebjos, jo viens ir no manas mātes. Mani brāļi izdomāja izveidot kopīgu ģimenes kanālu, lai varētu labāk iepazīt šo tehnoloģiju un tad apspriest to kā eksperti. Viņi vienmēr tā dara. Tikai es nesaprotu, kādēļ iesaistīja tajā arī māti.
Tālāk ir divi video no maniem reklāmas studiju biedriem. Bla, bla. Garlaicīgi.
Un nākamie pieci video ir Ēzeļa roku darbs. Visi ievietoti iepriekšējo divu stundu laikā.
Kas gan tik aizraujošs var notikt “Caurumā” otrdienas vakarā, ka tas jāfilmē?
Nospiežu uz jaunākā video, un uzreiz ieraugu, kas tur otrdienas vakarā ir filmēšanas vērts. Pirmkārt, viņi nemaz neatrodas “Caurumā”. Ja vien, protams, bārmenis Luijs pēkšņi nav pārvērties par Luīzi, nometis kādus desmit kilogramus (kopā ar savu kreklu) un iztērējis pāris tūkstošus dolāru par “Agent Provocateur” apakšveļu. Tie salašņas ir striptīza klubā! Kamēr es strādāju! Un – fūūūj!
Ko tā dejotāja mēģina izdarīt ar Eliota kāju?
Saprotams, viss filmēts ar Ēzeļa jauno minikameru, un, spriežot pēc specifiskā leņķa, tā piestiprināta pie viņa glāzes. Kadrā redzams viņa dzēriena salmiņš.
Tad kadrā pa vienam parādās DžonDžošDžejs. Kāds pārsteigums! Un visiem sejās ir vienāda, muļķīgi priecīga dzēruma izteiksme.
Tur ir arī Peitone, kam kājās gari, melni augstpapēžu zābaki. Jēziņ, kurš ielūdza viņu?
Lai gan – visticamāk, viņi visi.
Peitone, Peitone, Peitone.
Tā maita! Joprojām dusmojos par pirmo reizi, kad viņu satiku. Pat nepasakot savu vārdu, viņa pagāja man garām, lai varētu paspiest Benam roku. Es mēģināju par to žēloties Kellijai, bet tas nebeidzās labi. Viņa pajautāja, vai vienīgais iemesls, kādēļ man nepatīk “tā maita Peitone” ir tas, ka arī viņa met acis uz Benu.
Viņas jautājums mani pavisam aizvainoja (man ne tikai patīk Bens, viņš ir arī mans draugs, kolēģis un dzīvokļa biedrs!), tādēļ es atbildēju, ka Peitone izskatās tā, it kā 1) viņai tētuks būtu nopircis personīgo stilistu, un 2) viņa ir no Oregonas.
Es zināju, ka Kellija nevar ciest izlutinātas bagātnieces, un viņai ir zināma nepatika pret Oregonas štatu, kam par iemeslu kļuva kāds neizdevies ģimenes brīvdienu brauciens 1999. gadā, kad nepārtraukti lija lietus un lidojuma laikā Kellijas brālis izvēmās viņai klēpī. Šos faktus zinātu un savā labā prastu izmantot tikai viņas labākā draudzene. Un tas nostrādāja. Kellija sāka neieredzēt Peitoni tikpat ļoti kā es.
Kad viņa uzzinās, ka Peitone ir striptīza klubā kopā ar puišiem! Tas ir daudz briesmīgāk, nekā valkāt kurpes, kuras viņa pati ne vien nespēja izvēlēties, bet arī nopirkt, tādēļ par tām samaksāja viņas tētuks.
Pēkšņi video redzamā aina mainās un…hmm…hmm… Tā zilā piedurkne izskatās pazīstama. Ja vien Eliots pabīdītu glāzi nedaudz pa kreisi… Jā, tā turpini, Eliot. Vēl nedaudz. Tā! Ļoti lab – Apžēliņ! Ne pavisam nav labi. Tā piedurkne ir pazīstama, jo pieder cilvēkam, kuram blakus pavadu gandrīz katru nomoda stundu.
Kā tas ir iespējams?
Kādēļ viņš man nepiezvanīja un nepateica?
Bens ir striptīza klubā?
Mīļo pasaulīt, man vajag ieelpot svaigu gaisu. Bet vispirms man jāredz, kas notiek tālāk.
Bens izskatās pamatīgi iereibis. Viņš atmet atpakaļ galvu un skaļi iesmejas; Bens tā nedara. Bens smejas klusi un noliec galvu, kad ir ļoti, ļoti sasmīdināts. Bet šeit viņa galva ir atgāzta uz aizmuguri, un… paga!.. ak nē, tā padauza. Kādēļ Peitone iet pie Bena? Kādēļ apsēžas viņam klēpī, izrādot savus nepiedienīgos zābakus? Kas tas – tekilas glāzīte? Kādēļ viņa to ielej Benam mutē?
Novēršos no ekrāna un drudžaini lūkojos apkārt, jo man vajag, lai kāds atbild, kādēļ Peitone ar savām lūpām pieskaras Bena lūpām?! Pagriežos atpakaļ pret ekrānu, lai neko nepalaistu garām… un viņi skūpstās.
Skūpstās visas pārējās radošās
