optimālie vecumposmi augstāko rezultātu sasniegšana
(Ozoliņš, 1970; Platonovs, 1997) [4; 28—29].
3. att. Treniņu procesa kvalitāti ietekmējošie faktori (Bompa, 1990) [3; 23].
Treniņu procesa optimizācijā un treniņu slodzes normatīvo parametru noteikšanā liela nozīme ir ne tikai sportista morfoloģiskās un funkcionālās gatavības novērtējumam, bet jāņem vērā arī jaunu sportistu adaptācijas iespējas.
Jauno peldētāju izaugsmes un attīstības procesa analīzes rezultāti daudzgadīgā treniņu gaitā ļauj noformulēt sekojošus secinājumus un praktiskās rekomendācijas:
– Fiziskās īpašības un funkcionālās iespējas attīstās heterohroni. Reizēm var rasties disharmonija dažādu fizisko īpašību attīstības līmeņos (tas atkarīgs no indivīdu pubertātes attīstības tempiem). Zēniem-peldētājiem visintensīvākais pieaugums vairumam rādītāju spēkam, spēka izturībai un anaerobajam ražīgumam it kā nobīdīts pēc 14 gadu vecuma, kad pieauguma virsotne ir 14—15 un 16—17 gados. Visintensīvākais pieaugums anaerobajām iespējām ir 11—15 gados, kad pieauguma virsotne ir 13—15 gados. Meitenēm fiziskās attīstības rādītāju pieaugums ir par diviem gadiem ātrāk, nekā zēniem. Pēc 15 gadiem meitenēm notiek krasa pieauguma procesu bremzēšana.
– Vadoties no priekšstatiem par sensitīvajiem periodiem, fizisko īpašību mērķtiecīgs treniņš jāveic tieši šo īpašību vislielākās intensitātes periodā.
– Ilggadīgas specializētas jauno peldētāju sagatavošanas pirmajos gados, kad organisma fiziskā attīstība un augšana notiek ļoti lēni (meitenēm 8—9 gados, zēniem – 9—11 gadi), vismērķtiecīgāk ir akcentēt uzmanību uz tehniskās sagatavotības pilnveidošanu, pēc iespējas plašāka kustību darbības spektra apgūšanas.
– Nosakot ilggadīgu jauno peldētāju sagatavošanas stratēģiju, jāņem vērā, ka jaunu sportistu organisma funkcionālās un piemērošanās spējas nav identiski jēdzieni. Bērni un pusaudži, kam ir relatīvi augsts funkcionālais potenciāls attiecībā pret saviem vienaudžiem, pirmām kārtām kļūst par forsētas sagatavotības upuriem. To, ka viņi var augstā līmenī izpildīt atsevišķas treniņu sērijas, pat veselas nodarbības, nenozīmē, ka viņi līdzīgas slodzes var izturēt visā nodarbību sērijas gaitā vai visā sagatavošanas periodā.
– Peldēšanā galveno fiziskās attīstības rādītāju būtisku pieauguma tempu vecumu pamatīpašībās sakrīt ar sportiskās atlases vecumu robežām un ilggadīgu sagatavošanu.
Tieši fiziskās un funkcionālās attīstības dabīgai dinamikai jābūt noteicošajai, sadalot ilggadīgas sagatavošanas posmus un precizējot katra posma saturu [16; 32—35].
Viens no treniņu procesa pamatprincipiem ir atsevišķu nodarbību, mikrociklu, mezociklu un makrociklu periodisks atkārtojums.
Mikrocikli ilgst no 2—3 līdz 7—10 dienām, mezocikli – no 3 līdz 5—6 nedēļām, bet makrocikli ilgst no 2—4 līdz 12 mēnešiem un vairāk, piemēram, četrgadu (olimpiskie) makrocikli.
Plānojot treniņu procesu un ņemot vērā dažādus ciklus, rodas iespēja sistematizēt uzdevumus, metodes un līdzekļus, kā arī realizēt treniņu procesa pārējos pamatprincipus: pakāpeniski pieaugošas maksimālās slodzes, treniņu procesa nepārtrauktība, slodžu dinamikas viļņveidība u.c. [9; 22].
Zināms, ka ilggadīgus treniņus peldēšanā pieņemts sadalīt trīs posmos:
– iepriekšējā sportiskā sagatavošana;
– specializētā pamata sagatavošana;
– sagatavošana augstākiem sasniegumiem.
Ilguma ziņā šie posmi ir aptuveni vienādi, tomēr, atkarībā no peldētāju bioloģiskās attīstības tempiem, viņu spējām, sagatavošanas organizatoriskajām īpatnībām un citiem iemesliem, atsevišķu posmu ilgums var svārstīties. Pēdējo gadu lielāko sacensību finālistu vidējais vecums ir 19,8 gadi, bet meiteņu-finālistu – 17,4 gadi. Vīrieši specializējas īsajās distancēs (100 un 200m), to vidējais vecums – 20,3 gadi, bet vidējās un garajās distancēs (400 un 1500 m) – 18,7 gadi. Sieviešu-sprinteru vecums – 17,7 gadi, bet to, kas specializējas vidējās un garajās distancēs – 16,6 gadi [35; 114—115].
Bioloģisko likumsakarību skaitam, kas jāņem vērā un maksimāli jāizmanto, izstrādājot ilggadīgas sporta sagatavošanas periodizāciju un saturu, attiecina: dažādu fizisko īpašību un funkcionālo sistēmu nobriešanas heterohronizāciju (nevienlaicīgumu); sensitīvo («jūtība» pret ārējo iedarbību) periodu attīstību; konservatīvisma pakāpi un fizisko īpašību mainīgumu attīstības procesā un treniņu virzienu; atsevišķu īpašību un sistēmu attīstības līmeņu attiecību ilggadīgu treniņu dažādos posmos; individuālo nobriešanas tempu ietekmi uz fizisko īpašību un sporta sasniegumu dinamiku; dažādu vecumu jauno sportistu piemērošanās iespējas. Peldēšanā robežas, kas ir nosauktas par «optimālu vecumu sākuma sportiskai sagatavošanai» un «optimālu vecumu augstiem sasniegumiem», ir sekojošas: zēniem-jauniešiem 9—11 – 19—21 gads, meitenēm-jaunietēm 8—9 gadi – 17—19 gadi [16; 5].
Kā jau minēts augstāk, treniņu periodizācijā jauno peldētāju sagatavošana sastāv no četriem posmiem: sākuma sagatavošanas posms; sākuma sporta specializācijas (spēju sagatavošanas); padziļinātas specializācijas un pilnveidošanas.
Sākuma sagatavošanas posms.
Sporta peldēšanas sākuma sagatavošanas posma optimālais vecums meitenēm ir 7—9 gadi, bet zēniem 8—10 gadi. Šī posma ilgums ir viens-divi gadi.
Sākuma sagatavošanas posma pamatā ir sporta peldēšanas tehnikas mācīšana, maksimāli izmantojot sagatavojošos un speciālos vingrinājumus, kas balstās uz rotaļu mācību metodi. Treniņu nodarbību skaits var palielināties no 3 līdz 5 reizēm nedēja, kas automātiski palielina fiziskās slodzes kopējo apjomu.
Sākuma specializācijas posms (spēju sagatavošana).
Šī posma sākuma vecums meitenēm ir no 9 līdz 10 gadiem, bet zēniem 10—11 gadi. Posma vidējais ilgums ir 2—3 gadi.
Šis posms ir ļoti svarīgs aerobo spēju attīstīšanai. Šī posma slodzes kā ūdenī, tā arī uz sauszemes plānveidīgi palielinās no gada uz gadu. Pēdējā posma peldēšanas apjoms labākajiem peldētājiem var sasniegt līdz 1200 km gadā. Racionāla slodzes struktūra: 60—65% no kopējā apjoma sastāda aerobas slodzes; 25—30% – aerobi anaerobas slodzes; 2—3% glikolītiskas un alaktātas slodzes.
Jauno sportistu iespējas, ja slodzes ir ilgstošas, MSP līmenī ir ierobežotas. Lai paaugstinātu glikolītiskas un alaktātas spējas, plaši izmanto sacensības.
Jau šajā posmā jāmāca spēka vingrinājumu izpildes tehnika. Dažādu vingrinājumu pielietošana ar maziem svariem un akcentu uz kustību tempu stimulē
