pie guļamistabas gaiteņa galā. Neviena no manām sievietēm šeit nekad nav bijusi. Rita ir pirmā, kas dzīvo šajā guļamistabā blakus manai.
Viņa ir daudz piedzīvojusi. Viņai ir daudz jautājumu, kas situāciju nemainīs. Es neesmu burvis, un es nevaru mainīt notikušo. Man nav spēka mainīt viņas pagātni, bet es varu mainīt viņas nākotni. Dodiet viņai iespēju piepildīt savus sapņus.... Tikai tad, ja viņa to vēlas......
– Es daudz ko nesaprotu," viņa man saka.– Un es joprojām nesaprotu iemeslu, kāpēc tu man palīdzi....
– Klausies: "Reālo pasauli ir grūti saprast! Lai atdzimtu un sāktu no jauna, no daudz kā ir jāatsakās!" – Es viņai atbildu.
– Ziniet, man vienmēr ir teikuši, ka mana dzīve ir bezvērtīga......
– Muļķis! Tava dzīve pieder tev! Tev ir tiesības pašai pieņemt lēmumus, un man ir žēl, ka tev šī iespēja tika atņemta pirms..... Tagad, ja tu mani uzklausīsi, tu varēsi daudz ko kompensēt.... Centies nepiepildīt savu galvu ar domām.....
Rita atšķiras no visām pārējām meitenēm. Tīra un nelokāma.... Vienīgais, kas liek man eksplodēt galvai.... Kuru es gribu aizsargāt un aizstāvēt.... Viņa ir kautrīga, bet ne stulba. Viņai vienkārši nav drosmes.
Viņai ir vajadzīgs kāds, kas ar viņu aprunātos. Kāds, kam viņa var uzticēties.... Kamēr es par to domāju, pie mums pienāca mājkalpotāja. Viņa ir apmēram piecus gadus vecāka par Ritu. Es domāju, ka viņas sapratīsies.
Es vēršos pie Janas un pavēlu viņai pieskatīt Ritu un par visu ziņot man.
Es atstāju viņus vienus un dodos lejā. Marats un viņa vīri stāv pie biroja durvīm. Es ceru, ka viņi ir atnākuši ar jaunumiem. No Marata nomāktā skatiena varu noprast, ka ir radušies neparedzēti apstākļi, un man tas vairs nepatīk.
– Vai jūs viņu atradāt?
– Jā, tas ir izdarīts, viņš ir pagrabā, bet mums ir problēma!– Marats teica.– Iljass ar saviem vīriem stāv pie vārtiem. Viņš vēlas runāt!
– Ļaujiet viņam iziet cauri!– Es negribīgi viņam saku.– Es būšu kabinetā.
Viņš ir pēdējais, kas man vajadzīgs. Slikts laiks, kā vienmēr. Man vajadzēja to novietot agrāk, kad man bija iespēja.... Es eju uz biroju un apsēžos pie rakstāmgalda. Es zinu, kāpēc esmu šeit, un tomēr viņa klātbūtne liek man vēlēties nogalināt šo sūdi.
Iljass ar savu neapmierināto seju ielauzās manā kabinetā un trieca roku uz galda. Es redzu, kā viņš sadusmojās, un es pat zinu iemeslu..... Viņam vajadzīgs neliels nervu remonts....
– Ko jūs darāt?– Iljass bija dusmīgs.– Tavi vīri nogāza manus vīrus. Jūs nozagait manu meiteni, un viņa ir daļa no mana biznesa.
– Palēnini! Jūs neesat savā mājā! Meitene pieder man!
– Mums bija darījums!– Ilyas teica.– Tev nevajadzēja pieskarties maniem darījumiem, bet tu pārkāpi noteikumus! Šī meitene man tika pārdota par parādu! Tu viņai vēl neko neesi izdarījis… Atdod viņu atpakaļ!
Nekas nemainās. Cilvēki viņam ir tikai rotaļlietas, lai pelnītu naudu. Bet šoreiz es neļaušu viņam to darīt.......
– Cik daudz ir parādā viņas ģimene?– Es viņam atbildēju un izvilku čeku grāmatiņu.
– Ha-ha-ha… No kura laika jūs maksājat par prostitūtām?" Ilyas sarkastiski jautāja.
– Viņa nav prostitūta, kopš tu tā uzspridzināji savu pakaļu! Tagad saki man summu.– Es uz viņu rejāju.– Jo tu nesaņemsi meiteni!
Iljass droši vien saprata, ko es gribēju pateikt. Viņa seja krasi mainījās. Es nolēmu paturēt meiteni, bet viņš neļaus viņai atpūsties....
– Kurš teica, ka nauda ir vienīgā problēma? Jūs ielaužaties manā teritorijā!– Iljass bija sašutis.– Vai tu zini, cik es par to varētu saņemt izsolē?
– Vai jūs mani nedzirdējāt? Es viņu paturēšu! Aizmirstiet par saviem plāniem attiecībā uz viņu. Tev nebūs nekādu problēmu piesaistīt savam biznesam pāris citas jaunavas.– Es metu to uz viņu.
– Sergej, es tevi labi pazīstu! Kādēļ tev tas vajadzīgs? Vai vēlaties spēlēt labdari?– Ilyas teica.
– Tā jau ir mana problēma! Es jums maksāju, un jūs atstājiet viņu mierā!
– Tev nevajadzēja to visu sākt!– Iljass bija sašutis un pameta biroju.
Šeit жес@ка.Выхожу no kabineta, un es pamanīju Ritu. Viņas samērā mīlīgā sejas izteiksme nav maināma.... Viņa pat nenojauš, ka viņai būs jāatdzimst no jauna. Marats stāv viņai blakus un izskatās noraizējies. Acīmredzot kaut kas ir noticis....
– Vai vakariņas ir gatavas?– Es jautāju Janai.
– Jana, ej un noskaidro!– Marats teica.
Jana devās uz ēdamistabu. Manas acis ir pievērstas Ritai. Izņemot pievilcību, es viņai neko nejūtu.... Jā, viņa ir jauka meitene.... Nav brīnums, ka Ilyas nav sevī. Pārorientēju skatienu uz Maratu, kurš sarunājas ar sargiem. Es tuvojos viņam, lai noskaidrotu, kas notiek......
– Kas notiek?
– Kristīna ir šeit, viņa ir pie durvīm!– Marats teica.
– Kas jes@ka, slikts laiks, kā vienmēr!– Es nopriecājos, saspiežot rokas dūrēs.
– Ko darīt?– jautāja Marats.
– Ielaidiet mani! Uzzināsim, ko viņa vēlas!
Es atnesu vēl vienu. Ilyas to izdarīja? Nolēma noskaidrot, kas notiek? Tā nenotiks.....
– Un Rita? Kas ar viņu?– jautāja Marats.
– Viņa ir mana!– Es saku ar smaidu uz sejas.– Izvēlies labāko, lai viņu sargātu. Ilyas, ka ещеубл@док.Он neļaus tai aiziet!
– Tur esošie puiši iztaujāja vīrieti, kurš bija mēģinājis noslepkavot Ritas dzīvību. Katrā ziņā viņam nebija nekāda sakara ar Iljasu. Viņš teica, ka kāds puisis viņam par to samaksājis, un viss. Kas tas puisis ir, viņš nevar aprakstīt!
– Jūs domājat, ka tas man kaut ko pasaka?– Es metu to uz viņu.– Sekojiet standarta paraugam.... Atbrīvojieties no viņa, ja viņš neko nezina!
Es stāvu ar muguru pret Ritu. Viņai nevajadzētu uz to skatīties. Kristīna ieskrien mājā un metas man klāt. Es nevaru paciest, kad cilvēki tā rīkojas, bet cenšos savaldīties. Visas šīs muļķības par viņas pazušanu man sāk dzīt nervus. Bet visvairāk mani sadusmoja tas, kā viņa runā ar Ritu. Viņa nav sava mazā pirkstiņa vērta. Es vairs nespēju sevi savaldīt. Kristīna pēdējā laikā ir uzņēmusies pārāk daudz. Vairāk, nekā viņai vajadzētu. Viņa ir tikai shl@ha, bet viņa uzvedas kā mājas dāma........
– Noklusē
