ievērojat nevainojamo kaligrāfiju? Tad es, protams. Es neesmu visi šie cilvēki.
Varēju tikai saprast, ka, ja pārējie vēl vairāk cieta no narcisma, tad mani gaidīja ļoti tumši laiki. Elfu augstprātība izrādījās rupji nepietiekami, ja cilvēciskākais no viņiem jau bija nepanesams.
Pārāk daudz dīvainu tikšanos vienā dienā, pārāk daudz!
4.nodaļa
Anaels, neskatoties uz savu pretrunīgo raksturu, izrādījās ļoti noderīgs draugs. Viņš ne tikai sagādāja man piezīmes, kuras man bija jāpārraksta divās naktīs, bet arī ar viņam raksturīgo augstprātību stāstīja par visām manām iepriekšējām paziņām:
– Visi vampīri ir spoki, kas izriet no viņu vārda. Viņi pielips, dēmoni nespēs tos noraut. Bet jums ir taisnība, ka jums nevajadzētu sagaidīt no viņiem pārāk daudz nepatikšanas. Ja vien jūs neuzskatāt uzmācīgu iejaukšanos jūsu personīgajā dzīvē par apgrūtinājumu, – Anaela savilkās, taču tas nelika viņam izskatīties neglītam. Likās, ka viņš vispirms ilgu laiku pie spoguļa atkārtoja jebkuru grimasi un tikai tad rādīja citiem. – Lors Kingarra ir vietējo suņu vadītājs. Arī ghouls, bet pārnestā nozīmē. Augstprātīgs nelietis, kurš jau no šūpuļa tika apmācīts kontrolēt vilkačus ar neierobežotu spēku. Secinājumus varat izdarīt paši. Princis Inirans, par kura burvestības talantu mūsu rektors komponē balādes, arī ir spoks. Viņam ir daudz kompleksu! Nav nekā sliktāka par piedzimšanu karaliskajā ģimenē, bet bez izredzēm uz troni. Lai gan, spriežot pēc viņa rakstura, viņš šo vietu atbrīvos ar varu…
– Apvērsums? – Es nespēju tam noticēt, tāpēc es izšķīlu uz Anaela. Ir neparasti, ka šādas sarunas notiek tik viegli.
Bet elfs tikai graciozi paraustīja plecus:
– Kā lai es zinu? Tas ir tas, ko es pieņēmu, pamatojoties uz viņa pretīgo seju. Tālāk. Kāpēc tu grimasē, Tialla? Klausies, ja vien esmu gatavs tērēt savu laiku tev!
Man bija jāsavelkas, jāatvelk elpa un jāvērš iedvesmots skatiens uz vietējās laicīgās sabiedrības guru.
– Incubus Janos ir tipiskākais inkubs. Visi.
– Kā visi? Iegūsim sīkāku informāciju par viņu!
Es cerēju uz detalizētāku pārskatu. Vai tiešām par Jānosu neteiks, ka viņš ir spoks? Pretējā gadījumā portrets neparādās uzreiz. Bet tajā pašā laikā viņa pamanīja, ka Anaela asie ausu gali kļuva sarkani un viņa gaišās acis pievērsās grīdai.
«Nāc…» Es nespēju tam noticēt, bet viņa izskats apstiprināja manus visdrošākos minējumus: šajā stāstā bija kaut kas apkaunojošs!
– Kas ir labi? – elfs tagad vispār skatījās ārā pa logu un izlikās galēju interesi par kaut ko tur. – Jā, starp mums bija viena… savstarpēja neveiklība.
Mana zinātkāre kļuva kā nepieradināts zvērs:
– Kāda neveiklība? Vai viņš tevi nomāca? Anael, pastāsti man!
– Atstāj mani vienu! Un gatavojieties nākamajai lekcijai!
Es negribēju izraisīt kairinājumu, tāpēc klusēju. Kas ir «savstarpēja neveiklība»? Tāpēc es sadevos rokās ar dārznieka dēlu, un tagad esmu trimdā. Anaels un Janoss arī turējās rokās?.. Vai arī notika kaut kas daudz vairāk? Es nevarēju izturēt:
– Vai tu skūpstīji?
«Jā, mēs skūpstījāmies,» elfs nomurmināja atbildi.
«Ak,» es vienkārši nevarēju neizrunāt šo skaņu, kas neatspoguļoja pat ne piles manu pārsteigumu.
Anaels asi pagriezās pret mani un nošņāca:
– Tiekamies pēc sešiem mēnešiem. Un, ja Jānis jau ir pamanījis tavu seju, tad mēs uz tevi paskatīsimies pēc nedēļas – tad izlemsim, vai tu viņu noskūpstīji vai ne tikai noskūpstīji! Paskatījos šeit, lai nosodītu kārtīgus elfus!
Es iekodu mēlē un vairs necilāju šo tēmu. Diemžēl mana pieredze nebija pietiekama, lai attēlos iedomāties, kā viena dzimuma inkubators un elfs var «ne tikai skūpstīties». Un man bija jāpierod pie daudzām lietām vienlaikus, tāpēc nebija jēgas tērēt visu savu pārsteigumu tikai vienam jautājumam. Rezerves vēl būs izsmeltas, ko tad darīt?
* * *
Pēc stundām uzreiz devos uz bibliotēku – par laimi, tagad man bija karte. Ēka atradās nedaudz tālāk, un tajā bija negaidīti maz cilvēku. Milzīgā aptumšotā telpa ar daudziem elegantiem galdiem bija gandrīz tukša. Ja es zinātu, kur var mierīgi pasēdēt, es jau sen būtu te niris.
Bet es neatradu nevienu no strādniekiem aiz garās letes. Viņa klusi sauca – nekādas atbildes. Paskatījos apkārt, bet nolēmu, ka nevērsīšos pēc palīdzības pie skolēniem. Man pietika rupjību no tās dienas uz visu mūžu.
Aiz letes bija plaukti un atvērtas durvis – iespējams, arhīvs. Bet tuvākajā plauktā ieraudzīju to, kas man bija vajadzīgs – smagnēju sējumu ar uzrakstu uz mugurkaula «Dziedinošie augi un citi elfu maģijas atribūti». Izskatās tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Es apzināti atstāju tukšas vietas lekciju materiāla pierakstos, lai aizpildītu robus zināšanās. Viņa vēlreiz paskatījās apkārt un tad apņēmīgi apgāja ap leti, paņēma grāmatu un apsēdās pie tuvākā galdiņa. Tiklīdz parādīsies strādnieks, es došos tieši pie viņa.
Materiālu, ko pētīt, bija vairāk nekā pietiekami. Bet es aizrāvos un rūpīgi uzrakstīju īsas piezīmes. Mums ir arī pēc iespējas ātrāk jāpārraksta Anaela lekcijas – arī par tām radīsies daudz jautājumu! Un tas ir tikai viens no divpadsmit pētītajiem priekšmetiem… Viņa nopūtās, žēlojās un pielika neticamas pūles, lai nenovērstos. Es zaudēju laika izjūtu, bet nervozi nodrebēju, kad viņi apsēdās man pretī. Viņa pacēla acis un atkal nodrebēja kārtības labad. Pats princis Inirans, kas nevarēja viņu iepriecināt. Viņš apsēdās un skatījās uz mani ar savām tumši zilajām acīm. Un pat šajā brīdī es nebiju izlēmis, kā uzrunāt tik augsta statusa cilvēku un neatcerēties par statusiem:
– Kā es varu jums palīdzēt, jūsu augstība?
«Ir teikts, ka šeit nav pieņemts atcerēties nosaukumus.» Vai tu esi tik stulbs, ka pat to nevari atcerēties?
Neskatoties uz apvainojumu, es nolaidu skatienu un pazemīgi atbildēju:
– Piedod… es domāju, piedod. Tātad, kā es varu jums palīdzēt, Iniran?
Viņš pasmīnēja, liekot viņa diezgan pievilcīgajai sejai izskatīties kā ļaunai maskai.
– Varbūt varu tev palīdzēt? Es redzu, ka jūs jau pusstundu pētījāt lapu par Alčana koka lapām, tā vietā, lai izietu akadēmiskajā dārzā, vāktu šīs lapas un mēģinātu tās izmantot.
Dažos veidos viņam ir taisnība. Skolotāja uzreiz pamanīja praksi ar Alhanova koku. Tās lapas, ja berzē uz ādas un pievieno burvestību, blāvi jutīgums. Tos bieži izmanto brūcēm kā pretsāpju līdzekli. Bet radās problēma ar
