ir jauki no viņa puses. Viņam ir jāpaliek vienā vietā. Iespējams, ka viņš paliks te.
– Kāpēc lai kāds dzīvotu Edilīnā?
– Te dzīvo tikai labi cilvēki. – Viņš ievilka elpu.
– Kāds tam visam sakars ar tavu draudzeni Džeku?
– Vai atceries pirmo reizi, kad Džeka atbrauca ciemos? Ja nemaldos, jūs toreiz satikāties.
– Jā. – Neviens nezināja, cik daudz Tristans ir darījis tās tikšanās dēļ.
– Īsumā… Rīdam un Džekai tolaik izveidojās kontakts, un viņa kopš tā laika seko Rīda gaitām. Es domāju, ka viņiem vajag satikties vēlreiz… Nu, es ceru, ka viņiem izveidosies attiecības. Es darīšu visu iespējamo, lai savestu viņus kopā.
– Ko nozīmē “izveidojās kontakts”?
– Tas ir pārāk garš stāsts, – Kima attrauca, – un man jādodas prom. Jāizgatavo un jāpulē laulību gredzeni. Turi par mani īkšķus! Varbūt man izdosies savest Rīdu un Džeku kopā. Viņi būtu brīnišķīgs pāris, vai ne?
– Rīds grib apceļot pasauli. Viņš nemūžam nepiekritīs palikt kādā vietā uz ilgu laiku.
– Tu nupat teici… tev patiešām ir slikts noskaņojums.
Tādā gadījumā es neaicināšu tevi uz tikšanos ar Rīdu un Džeku. – Kima gaidīja atbildi, bet sekoja klusums, tāpēc viņa nopūtās. – Es pēcpusdienā varu tevi apciemot un parādīt savus jaunākos dārglietu modeļus.
“Es labprātāk runātu par Džeku,” Tristans nodomāja, bet klusēja. Viņš nolēma iegūt no Kimas visu informāciju tad, kad viņa atbrauks.
– Labi, es priecāšos par tavu sabiedrību.
– Ej un aprūpē savas orhidejas, – Kima atvadījās un beidza sarunu.
Tristans ilgi stāvēja pie telefona un skatījās uz to. Viņš bija sajūsmā par paziņojumu, ka Džeka pavadīs vasaru Edilīnā, bet mulsa par viņas attiecībām ar Rīdu. Kima par to iepriekš nebija stāstījusi.
Viņš iegāja guļamistabā, ieslēdza gaismu un tuvojās spogulim, pastiepa roku un paņēma aiz spoguļa noslēptu fotogrāfiju. Tā bija sena un pabalējusi, un attēlā bija redzama arī gaišmataina, uz liela akmens guloša sieviete. Fotogrāfijas vecums un stāvoklis liecināja par to, cik sen jau Tristanu valdzina Džeka Leitone.
Tristans atlocīja fotogrāfiju un aplūkoja abas tajā redzamās jaunietes. Gaišmate bija glīta un veidota kā divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu modele – izteiksmīgas krūtis un gurni, šaurs viduklis. Seja bija pievilcīgi bāla, viņai bija zilas acis un pilnīgas lūpas. Tomēr Tristanu šī meitene nesaistīja, tāpēc viņš nolocīja fotogrāfiju.
Viņš izstiepās gultā, pacēla attēlu acu augstumā un aplūkoja Džeku. Kima nosūtīja viņam šo un daudzas citas fotogrāfijas neilgi pēc toreizējās tikšanās ar Džeku. Viņš to paturēja piemiņai par neilgo kopīgi pavadīto laiku.
Protams, Džekas augums – garš un slaids – bikini izskatījās brīnišķīgi, tomēr Tristanu piesaistīja kaut kas vairāk. Izskatījās, ka viņai ir pa spēkam sportiskas aktivitātes, piemēram, riteņbraukšana pa rezervāta takām. Kopā ar viņu varētu iesēsties apvidus auto, doties uz brālēna Rona vasarnīcu un makšķerēt.
Augums tiešām bija nevainojams, tomēr Tristanu fascinēja meitenes seja. Viņas skatienā dzirkstīja brīnišķīgs humors. Džeka izskatījās pēc cilvēka, kurš spēj smieties arī grūtos brīžos.
Vairāk par visu Tristanam bija nepieciešami smiekli. Viņam patika ārsta darbs un palīdzības sniegšana cilvēkiem, un viņš zināja, ka ir izglābis vairākas dzīvības. Tomēr brīžos, kad krietnam cilvēkam analīžu rezultāti uzrādīja vēzi ceturtajā stadijā, darbs vairs nešķita tik pievilcīgs.
Pēdējo gadu laikā Tristanam radās vēlme atgriezties mājās pie kāda, ar kuru parunāt. Pie kāda, kurš viņu saprastu un uzklausītu.
Tristans tikās ar vairākām sievietēm, tomēr neatrada īsto. Daudzas skaidri norādīja uz vēlmi precēties, bet Tristans nojauta, ka šīs sievietes iekāro ārsta sievas statusu, nevis pašu Tristanu.
Pirms vairākiem gadiem Tristans vienai no šādām sievietēm gandrīz noticēja. Viņi tikās gadu, un sekss bija labs. Abi satikās saviesīgā pasākumā. Viņa bija no Virdžīnijbīčas, ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un tirgoja medikamentus. Gudra un interesanta sieviete. Pēc vairākiem kopā pavadītiem mēnešiem Tristans nolēma viņu bildināt, bet nejauši dzirdēja viņas telefonsarunu ar draudzeni par gaidāmā saderināšanās gredzena izmēru.
– Viņš noteikti var atļauties vismaz trīs karātus, – viņa teica. – Nespēju vien sagaidīt, kad varēšu ķerties pie Tristana vecā grausta. Mēs to izmantojam tikai brīvdienās, tomēr es to neciešu.
Tristans paspēra soli uz priekšu un ļāva sevi ieraudzīt. Viņš uzklausīja atrunas un atvainošanos, tomēr sieviete saprata, ka viss velti. Tovakar viņa aizgāja, un viņi vairs netikās.
Pēc tam Tristanam nebija nopietnu attiecību. Pēdējo divu gadu laikā viņš tikās ar sievietēm arvien retāk un retāk.
Pilsētnieki jau baumoja, ka Tristans nemūžam neapprecēsies un ir kļuvis par zvērinātu vecpuisi. Savā ziņā viņš pats tam noticēja.
Pēdējo gadu laikā Tristana brālēni, kuri bija līdzīgā vecumā, viens pēc otra apprecējās un jau audzināja bērnus. Vairs nebija neviena, ar kuru iedzert alu. Visi vīrieši bija nesen precējušies un gribēja pavadīt laiku mājās kopā ar sievām un bērniem. Vismaz tā šķita Tristanam. Viņš negribēja apsvērt iespēju, ka brālēni ir veiksmīgi izvēlējušies laulātās draudzenes.
Tristans mēdza jokot par mieru, kas valda viņa mājās, tomēr apkārtējos apmuļķot neizdevās.
Viņš vēlreiz palūkojās uz Džekas attēlu. Pirms vairākiem gadiem viņa māsa Edija aizsvilās, kad Tristans pateica, ka ir pārtraucis attiecības ar meiteni, kura viņai patika.
– Vai zini, kāda ir tava problēma, Tristan? – viņa jautāja, iespiedusi rokas sānos. Tristans ēda brokastis pie Edijas, un viņas meita Nella stāvēja blakus.
– Es pieņemu, ka tu man to pateiksi pati. – Viņš nepacēla galvu no laikraksta.
– Tev ne reizi nav vajadzējis piepūlēties, lai iegūtu meiteni. Vai tu vispār zini vārda “pūles” nozīmi?
Tristans nodomāja, ka tas ir absurds apgalvojums, un palūkojās uz māsu pāri avīzes malai.
– Vai tu runā par sievieti, kuru es vizināju gaisa balonā? Vai par sievieti, ar kuru mēs pavadījām trīs brīvdienas Ņujorkā? Vai…
Edija ar žestu viņu apklusināja.
– Jā, zinu. Tu esi šarma iemiesojums. Sievietes uzmet vienu skatienu tavai skaistajai sejai, un tu ar lielāko prieku ļauj viņām sajukt prātā, īstenojot
