neapjauta, ka runājis skaļi. – Es prātoju par augstsirdīgo darījumu, ko jūs man piedāvājāt. Studenta gados es riju zināšanas gluži nesātīgi.
“Ja vien nenodevos uzdzīvei,” viņš domās piebilda. “Biju ticis prom no mājām, un visas šīs garkājainās koledžas studentes… Puse uzdevumu tika pabeigti trīs stundas pirms nodošanas.”
Džērids uzsmaidīja Eliksai. Atlika vienīgi panākt, lai viņa parāda kapelas maketu un viņam rodas iespēja notēlot pārsteigumu. Negribējās atklāt, ka viņš okšķerējis… vai ka maketu viņam parādījusi reāli neeksistējoša persona.
Tika atnestas brokastis – viņam olu kultenis ar spinātiem, bekonu un sieru, kā arī grauzdēta dzērveņu smalkmaizīte, viņai pankūkas, kurās zilenes nebija žēlotas, un divi virtuļi šokolādes glazūrā.
Ķeroties pie ēšanas, Džērids nosprieda, ka jāpanāk, lai Eliksa atsakās no ieceres doties projām. Jāpiedāvā viņai dibināts iegansts palikt salā. – Vai jūs jau zināt, ka laulību un kāzu svinību rīkošana Nantaketā ir plaši pieprasīts pakalpojums? Tur apgrozās miljoni. Es par to zinu visai maz, tomēr domāju, ka nebūs grūti sarīkot šeit jūsu draudzenes kāzas.
– Un jūsu meitene Tobija palīdzēs?
Džērids pasmaidīja tik plati, ka matiņi uz Eliksas skausta saslējās stāvus. Apakšlūpa! Viņa novērsās.
– Tobija nav mana meitene. Es neesmu viņas līmeņa spēlētājs. Es esmu pārāk… – Meklējot atbilstošāko vārdu, viņš pārlaida plaukstu bārdai. “Pasaulīgs? Dzīves apbružāts? Pārāk vīrietisks?”
– Pārāk vecs? – Eliksa pasteidzās pirmā.
– Vecs? – Džērids pavērās uz viņu.
– Jūs pirmīt teicāt, ka meitene ir vēl tīrais bērns. Divdesmit gadu, vai ne?
– Nupat palika divdesmit divi. Dzimšanas dienā tēvs viņai uzdāvināja ledusskapi.
– Oho, vai viņš to iesaiņoja arī?
Šajā reizē Džērids apjauta, ka Eliksa joko. – Pazīstot Tobijas tēvu, viņš, visticamāk, piepildīja ledusskapi ar simtdolāru naudaszīmēm, ko viņa noteikti atdeva atpakaļ līdz pēdējam. Meitene ir apņēmusies nopelnīt iztiku saviem spēkiem.
– Audzējot puķes?
– Arī to, bet vienlaikus strādājot floristikas salonā. Viņa varēs dot padomus visā, kas attiecas uz ziedu noformējumiem kāzu svinībās.
Eliksa lāgā neizprata, ko jūt – vai nu apbrīno Tobiju, vai arī ienīst, ja reiz viņa liek visiem iemīlēties sevī.
– Un, pats par sevi, arī Valentīna. Par viņu jums būs iespējams uzzināt ļoti daudz.
– Kādā kāzu biznesa jomā darbojas viņa? Fotografē? Cep kāzu tortes? – Eliksa pajautāja un klusībā prātoja: “Interesanti, cik draudzeņu Džēridam ir šajā salā?”
Vīrieša skatiens radīja sajūtu, ka viņa tiek pētīta zem mikroskopa. – Jums neviens nav pastāstījis par Valentīnu?
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
