Nozagtie skūpsti. Kristīna Doda
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Nozagtie skūpsti - Kristīna Doda страница 18
– Ak, paldies, dēls. – Frančeska noglāstīja viņa roku. – Bet manas krūtis… tās gan rāda uz dienvidiem.
– Tev ir piecdesmit, – viņš pastrupi bilda. – Zināmas nodevas gravitācijai ir neizbēgamas.
– Aizveries, Rafe. – Brūka pievērsās Frančeskai. – Man rodas iespaids, ka Raimunds ir vājš un vardarbīgi noskaņots vīrietis. Es priecājos, ka esi tikusi no viņa vaļā.
– Jā. – Frančeska kā tostā augstu pacēla glāzi un nodzēra malciņu.
Rafe pazina savu māti, pazina arī palaidnīgo izteiksmi, kas vīdēja viņas sejā. Viņš apdomīgi nolika savu glāzi uz galda. – Ko tu viņam nodarīji, māt?
Frančeska iesmējās dziļus un siltus smieklus. – Skandāls iekļuva visās ziņu pārraidēs.
– Mums šeit bija citas rūpes, – Rafe paskaidroja.
– Es kaut ko dzirdēju par tavu šķiršanos, bet tur netika minēti iemesli, – Brūka atzina.
Frančeska ar lielu pompu paziņoja: – Reportieru kameras notvēra brīdi, kad Raimunds skūpsta savu vīrieškārtas mīļāko.
– Viņš ir homoseksuāls? – Brūka šķita šokēta… un vienlaikus vīlusies.
– Paklau, kāpēc tu tā brīnies? – Rafe apjauta, ka runā pārāk asā tonī, tālab pieklusināja balsi. – Daudzi žigolo ielaižas ar tiem, kas maksā.
– Bet tēlojumā viņš allaž šķita tik seksuāli uzlādēts… – Brūka pietvīka, itin kā būtu paslepus jūsmojusi par šo aktieri.
– Ak, tāds viņš patiešām ir. – Frančeska abām rokām sabužināja smagās matu cirtas. – Vīrieši viņu neinteresē. Taisnību sakot, Raimunds ne acu galā necieta manus draugus gejus, izvairījās sastapties ar viņiem un mēdza skaļā balsī izmest aizskarošas piezīmes. Man nebija grūti pierunāt mīļo Nevilu, lai iesaista Raimundu skandālā; Nevils piekrita uzreiz. Patiesībā pat atzinās, ka allaž esot sapņojis noskūpstīt Raimundu. Kad mans bijušais vīrs iznāca no naktskluba un nostājās pozēt fotokamerām, Nevils jau bija sniedzis interviju, kurā atzinās, ka šķiršanās iemesls esot bijusi viņu mīlestība.
Tikai tagad Brūka apjauta, ka savu greizo pussmaidu Rafe mantojis no mātes.
Frančeska turpināja: – Paparaci bija stāvā sajūsmā. Viņi teju vai piestūma Nevilu Raimundam klāt. Nevils apmeta viņam apkārt rokas un uzrunāja par “dārgumiņu”. Nevils ir izbijis regbija spēlētājs; kaut arī Raimunds spīrājās pretī, viņam nebija ne mazāko izredžu atsvabināties no apskāviena… – Frančeskas smiekli bija zemi un saspringti. – Tika pat uzņemta fotogrāfija, kur Nevila plauksta saspiedusi Raimunda glīto pēcpusi. Protams, manam bijušajam arī turpmāk tiks piedāvātas galvenās lomas, bet… domāju, ka scenāriji būs gluži citas ievirzes.
Rafe atzvēlās ērtāk krēslā un skaļi nospurcās.
– Tā nu es braucu šurp, lai apraudzītu Sāru, kura vienmēr izturējusies pret mani tik mīļi un ļāvusi justies tā, it kā būtu manējā, nevis Gavino māte, bet šeit uzzinu, ka viņa atrodas slimnīcā! – Frančeskas acis pildījās asarām, un Rafe vēlējās noticēt, ka Sāras nelaime patiešām skumdina viņa māti. – Gribu viņu apciemot, bet reģistratūrā man pateica, ka klāt laižot tikai ģimenes locekļus. Vai mani laidīs?
– Viņa priecāsies tevi redzēt. – Brūka ar rokas mājienu paaicināja pie galdiņa Trentu. – Lūdzu, aizej uz reģistratūru un pasaki, lai rezervē mis Pastorei apartamentus, sākot no šī vakara.
Trents mirdzošām acīm pamāja ar galvu un atmuguriski kāpās atpakaļ, itin kā Frančeska būtu kādas karaliskās ģimenes pārstāve.
Jauneklis bija neglābjami savaldzināts.
– Dažas nedēļas padzīvošu šeit. Vai es tev nesajaucu kārtis, mīļā meitene? Ceru, ka tev neiznāks darīšana ar sašutušiem viesiem, kas jau iepriekš rezervējuši sev istabu? – Frančeska bažījās, ka cilvēks, ar kuru viņa draudzējas, proti, Brūka, viņas dēļ būs spiesta risināt konfliktus, kas neizbēgami jebkuras viesnīcas ikdienā.
– Patlaban vēl nav tūrisma sezona, un tu dod priekšroku dārgajiem apartamentiem, tāpēc es iekārtošu tevi Miljonāru alejā. Kad atgriezīsies no slimnīcas, mēs tevi piereģistrēsim, un tad es pavadīšu tevi uz kotedžu. – Brūka piecēlās, tā arī nepieskārusies savai vīna glāzei. – Mums tas būs liels atspaids, ja tu mazliet izklaidēsi Sāru. Lūdzu, pasaki viņai, ka vakarā es vēlreiz iegriezīšos slimnīcā. – Tad pievērsās Rafem. – Puiši droši vien arī?
– Protams. – Rafe palīdzēja savai mātei piecelties.
– Iešu pateikt šveicaram, lai izsauc tev auto.
– Bet pēc tam tev atradīsies laiks, lai iepazīstinātu mani ar viesnīcas nodaļu personāla vadītājiem? – Rafe gribēja zināt.
Brūkas sejas izteiksme sastinga un kļuva salti neizdibināma. – Ja tu tā vēlies.
Rafe noraudzījās viņai nopakaļ – gara auguma, atturīga, iekārojama un kļuvusi viņam tik sveša.
Iekļāvusi plaukstā dēla vaigu, Frančeska piespieda Rafi paraudzīties viņai acīs. – Vai tu atnāksi pabūt kopā ar savu mammu?
– Atnākšu. – Izsprukt tā kā tā neizdosies, lai gan Rafe ne acu galā necieta emociju vētras, kas mūždien mutuļoja ap viņa māti.
– Tas ir labi. – Frančeskas seja atplauka starojošā smaidā, kura dēļ vīrieši visā pasaulē bija gatavi teju vai mirt. – Savukārt es palīdzēšu tev piepildīt tavas sirds karstāko vēlmi.
Nē, tikai ne to, sasodīts, nē. Rafe pārgāja uz itāliešu valodu – Mamm, lūdzu. Man ir viss, kas vajadzīgs.
– Nē! – Frančeska apņēmīgi iebilda. – Es saku, ka tev laiks pielikt punktu dzīvošanai tikai pa pusei. Pienācis brīdis, lai tu iegūtu visu, ko patiešām vēlies.
12. nodaļa
– Mis Pastore? – sacīja Viktors un palocījās, tādējādi pārtraucot viņu sarunu. Pievēršoties Frančeskai, viņa brūnās acis izstaroja sirsnīgu godbijību. – Nāciet, lūdzu! Jūsu auto gaida pie durvīm.
Frančeska uzlika plaukstu viņa delmam. – Viktor, jūs esat tik laipns un izskatīgs. Kā gan jums līdz šim izdevies palikt neprecētam?
– Es skrienu ļoti ātri, – Viktors vaļsirdīgi atbildēja.
Kad viņi attālinājās, Rafe saklausīja mātes īpatnējos piesmakušos smieklus.
Sasodīts, vai nepietiktu ar to, ka viņa vecāmāte cietusi uzbrukumā, Dopejs sēž šerifa krēslā, bet Brūka Petersone ir Rafes kontaktpersona? Vēl arī ieradusies viņa māte.