malks, jauna plastikāta kabatiņa, šoreiz ar meteoroloģisku viesuļvētras attēlu.
Greiema balss kļuva izteiksmīgāka: viņš neapšaubāmi bija pieradis uzsvērt stāsta dramatismu, pārstāstot to klientiem.
– Viņiem vajadzēja atstāt kravu Brisbenā pirms došanās uz Sidneju, taču, tuvojoties dienvidaustrumu piekrastei, viņi iekļuva viesuļvētrā. Frenklina raga bāka ziņoja, ka redzējusi viņus septītā aprīļa vakarā, bet Bākas līča bāka, kas bija nākamā šajā piekrastē, viņus tā arī neieraudzīja. Dievs vien zina, ko viņi bija mēģinājuši panākt, dodoties uz šejienes liedagu: varbūt kuģis bija piesmēlies ar ūdeni un viņi iedomājās, ka var mēģināt nosēdināt to uz sēkļa. Lai vai kā, viņi uztriecās zemūdens rifam. – Viņš norādīja uz okeānu. – Apstākļi bija briesmīgi, bija vēls vakars, kuģis bija sašķēlies gabalos. Neviens neizdzīvoja. Kad kuģis neieradās Brisbenā, vietējā policija sūtīja šurp meklētājus. Šeit liedagā izskalotās atlūzas lika viņiem manīt, ka kuģis atrodas netālu. Dažu nākamo nedēļu laikā viņi atguva lielu daļu no kravas un atrada dažus līķus. Jaunākais brālis, Persijs Vinterborns ieradās, lai visu apskatītu pats savām acīm. Klīda apkārt pa šejieni un citām vietām austrumu piekrastē, būdams pārliecināts, ka kāds kaut ko zinās. Viņš meklēja, taču neko neatrada. Nomira pēkšņā nāvē Tevantinas viesnīcas numurā kādu vakaru.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
