Sâkums. Дэн Браун
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Sâkums - Дэн Браун страница 27
"Ir pilnīgi skaidrs, ka viņa uzstāšanās mērķis ir izraisīt ķildu."
Lengdons bija noraizējies par to, ka šajā pasākumā redzama arī viņa uzstāšanās. Jā, Edmonds šo videoierakstu bija iecerējis kā cieņas apliecinājumu, tomēr Lengdons jau senāk neviļus nonāca reliģisku strīdu krustpunktā… un kaut ko tādu viņš vairs nevēlējās piedzīvot.
Toties Kiršs bija īstenojis iepriekš izplānotu audiovizuālu uzbrukumu reliģijai, un nu Lengdons pamazām sāka nožēlot, ka tik nevērīgi noraidījis Edmonda bažas par bīskapa Valdespino atstāto balss ziņu.
Telpu no jauna piepildīja Edmonda balss. Virs galvas uzradās pasaules reliģisko simbolu kolāža.
– Esmu spiests atzīt, – Edmonds paziņoja, – ka mani mocīja zināmas šaubas par šī vakara paziņojumu un it īpaši par to, kādu iespaidu tas varētu atstātu uz ticīgajiem. – Viņš ieturēja pauzi. – Un tāpēc pirms trim dienām es izdarīju kaut ko sev nedaudz neraksturīgu. Pūlēdamies apliecināt savu cieņu pret reliģiskiem uzskatiem un novērtēt, kā manu atklājumu varētu uztvert dažādu ticību pārstāvji, es slepeni apspriedos ar trim ievērojamiem reliģiskajiem līderiem, islāma, kristietības un jūdaisma garīdzniekiem, un dalījos ar viņiem savā atklājumā. – Visā telpā atbalsojās viesu apslāpētā sačukstēšanās. – Kā jau biju gaidījis, visi trīs vīri uz to, ko es viņiem atklāju, reaģēja ar milzīgu pārsteigumu, raizēm un, jā, pat ar dusmām. Un, kaut arī viņu reakcija bija noraidoša, es vēlos viņiem pateikties par to, ka viņi bija tik laipni un piekrita ar mani satikties. Lai izrādītu šiem cilvēkiem cieņu, viņu vārdi šeit netiks atklāti, tomēr es vēlos šovakar vērsties tieši pie viņiem, lai pateiktos par to, ka viņi nav mēģinājuši aizkavēt šo uzstāšanos. – Viņš ieturēja pauzi. – Dievs ir mans liecinieks, ka viņi būtu varējuši to izdarīt.
Lengdons klausījās, izbrīnīts par to, cik izveicīgi Edmonds balansējis uz pašas robežas un nodrošinājis sev atkāpšanās ceļu. Lēmums satikties ar reliģiskajiem līderiem liecināja par aizspriedumu neesamību, uzticēšanos un objektivitāti, ar ko futūrists līdz šim nebija īpaši izslavēts. Nu Lengdonam radās aizdomas, ka tikšanās Montserrata klosterī bija iecerēta gan kā izpētes brauciens, gan kā sabiedrisko attiecību gājiens.
"Atjautīga rīcība, kas ļaus Kiršam tikt cauri sveikā," Lengdons nodomāja.
– Vēsturiski, – Edmonds turpināja, – reliģiskie fanātiķi allaž ir apspieduši zinātnes progresu, tāpēc šovakar es no visas sirds lūdzu pasaules reliģiskos līderus reaģēt uz maniem vārdiem atturīgi un ar izpratni. Lūdzu, nepieļausim vēstures gaitā piedzīvotās asiņainās varmācības atkārtošanos, neatkārtosim savas pagātnes kļūdas!
Attēli uz griestiem izgaisa, un to vietā uzradās zīmējums – sena, mūru ieskauta pilsēta, nevainojamā lokā izvietota metropole pie upes, kas tecēja cauri tuksnesim.
Lengdons to pazina tūlīt – tā bija senā Bagdāde. Neparasto lokveida konstrukciju aizsargāja trīs koncentriski mūri ar ambrazūrām un dzeguļiem.
– Astotajā gadsimtā, – Edmonds turpināja, – Bagdāde kļuva slavena kā pasaules diženākais zinātnes centrs, kura universitātes bija brīvi pieejamas visu reliģiju, filozofijas jomu un zinātnes nozaru pārstāvjiem. Piecsimt gadus no šīs pilsētas ir plūdusi vēl nepieredzētu zinātnes jaunatklājumu straume, kuras ietekme ir jūtama arī mūsdienās. – Virs galvas no jauna uzradās zvaigžņotās debesis, un līdzās daudzām zvaigznēm atradās nosaukumi, proti, Vega, Betelgeize, Rīgels, Algebara, Denebs, Akrabs, Kitalfa. – Visi šie vārdi ir atvasināti no arābu valodas, – Edmonds skaidroja. – Līdz pat mūsdienām vairāk nekā divas trešdaļas visu zvaigžņu nosaukumu ir cēlušies no šīs valodas, jo tās ir atklājuši arābu pasaules astronomi. – Debesis strauji piepildījās ar tik daudzām zvaigznēm un to nosaukumiem arābu valodā, ka vairs nekas cits tur nebija saskatāms. Tad šie vārdi atkal izgaisa, pametot aiz sevis vienīgi debesu plašumu. – Un, protams, ja mēs vēlamies šīs zvaigznes saskaitīt…
Cits pēc cita līdzās spožākajām zvaigznēm sāka parādīties romiešu cipari: I, II, III, IV, V…
Ciparu uzrašanās pēkšņi mitējās, un tie izgaisa.
– Mēs tagad izmantojam nevis romiešu, bet gan arābu ciparus, – Edmonds paskaidroja.
Numerācija atsākās, šoreiz liekot lietā arābu skaitīšanas sistēmu: 1, 2, 3, 4, 5…
– Iespējams, jūs pazīsiet arī šos austrumu izgudrojumus, – Edmonds turpināja, – un mēs visi vēl aizvien izmantojam to nosaukumus, kas darināti no arābu valodas.
Pāri debesīm aizslīdēja vārds "algebra", kam sekoja diferenciālo vienādojumu virkne. Pēc tās uzradās vārds "algoritms", ko pavadīja dažādas formulas. Pēc tam – "azimuts" kopā ar diagrammu, kurā bija atainoti dažādi leņķi pie apvāršņa. Vārdi plūda aizvien straujāk… "nadīrs", "zenīts", "alķīmija", "ķīmija", "cipars", "eliksīrs", "alkohols", "alkālisks", "zero"…
Noraudzīdamies uz šiem pazīstamajiem arābu izcelsmes vārdiem, Lengdons iedomājās: "Cik traģiski, ka daudzi amerikāņi spēj iztēloties Bagdādi tikai kā vienu no daudzajām putekļu pilnajām, kara plosītajām Tuvo Austrumu pilsētām, ko var redzēt ziņās! Viņi nemaz nezina, ka savulaik šī pilsēta bija kļuvusi par cilvēces zinātniskā progresa centru."
– Vienpadsmitā gadsimta beigās, – Edmonds sacīja, – Bagdādē un tās apkārtnē tika veikti pasaules diženākie intelektuālie pētījumi un atklājumi. Un tad gandrīz vai vienas nakts laikā viss mainījās. Ģeniāls zinātnieks Hamīds al-Gazālī, kuru mūsdienās uzskata par vienu no ietekmīgākajiem musulmaņiem visā pasaules vēsturē, uzrakstīja vairākus pārliecinošus tekstus, kuros tika apšaubīta Platona un Aristoteļa loģika, bet matemātika pasludināta par sātana filozofiju. Kopš tā brīža sākās daudzu notikumu saplūšana, kas noveda pie zinātnisko uzskatu apšaubīšanas. Teoloģijas apgūšana tika padarīta par obligātu, un beigu beigās visa islāmiskās zinātnes kustība piedzīvoja sabrukumu. – Zinātniskie vārdi skatītājiem virs galvas izgaisa, un to vietā uzradās islāma tekstu attēli. – Izpēti aizstāja atklāsmes, un līdz pat šai dienai islāma zinātnes pasaule tā arī nav spējusi pa īstam atgūties. – Edmonds ieturēja pauzi.
– Protams, arī kristiešu zinātniskajai pasaulei nebūt neklājās labāk. – Uz griestiem parādījās astronomu Kopernika, Galileja un Bruno portreti. – Baznīcas pārstāvji sistemātiski slepkavoja, ieslodzīja un denuncēja dažus no vēstures ģeniālākajiem zinātniekiem, tādējādi vismaz par gadsimtu aizkavējot cilvēces attīstību. Par laimi, mūsdienās, kad esam sākuši labāk izprast zinātnes nodrošinātos labumus, baznīca ir mazinājusi savus uzbrukumus… – Edmonds nopūtās. – Bet… vai tā patiešām ir?
Parādījās emblēma: zemeslode ar krucifiksu, čūsku un tekstu: "Madrides deklarācija par zinātni un dzīvi."
– Katoļu mediķu asociācijas pasaules federācija tepat Spānijā nesen pieteica karu gēnu inženierijai, paziņojot, ka "zinātne ir bezdvēseliska" un tādējādi baznīcas pienākums ir to apturēt. – Zemeslodes emblēma pārtapa citā aplī, nu tas bija milzīga daļiņu paātrinātāja projekta plāns. – Un šis bija