pievilkās pie stieņa, kamēr zēni skaļi skaitīja. Viņa pleci graciozi kustējās. Viņam nācās turēt kājas paceltas, jo stieņi bija pārāk zemi. Viņš allaž bijis sportisks.
Vai Selestē slēpās kaut kas slimīgs un traumēts, kaut kas tāds, kam patiesībā patika tā dzīvot, un kas vēlējās, lai laulība būtu tik apkaunojoši neķītra. Lūk, ko viņa par to domāja. It kā viņa un Perijs nodotos dīvainām, pretīgām un perversām seksuālām izdarībām.
Un sekss patiešām bija daļa no tā visa.
Pēc tam viņiem vienmēr bija sekss. Tad, kad viss bija beidzies. Aptuveni piecos no rīta. Niknuma un dusmu pilns sekss ar asarām, kas pilēja uz otra sejas, ar mīļu piedošanas lūgšanu un nemitīgi atkārtotiem vārdiem: nekad vairs, es zvēru pie savas dzīvības, nekad vairs, tas vienreiz ir jāizbeidz, mēs vairs nedrīkstam tā darīt, mums vajadzīga palīdzība, nekad vairs.
– Nāciet, – viņa uzrunāja zēnus, – iesim uz veikalu, kamēr tas vēl nav slēgts.
Perijs viegli nolēca zemē un paķēra dvīņus katru savā padusē.
– Nu jūs man esat rokā!
Vai Seleste viņu vienlīdz stipri gan mīlēja, gan ienīda?
Vai viņa ienīda Periju tikpat stipri, cik mīlēja?
– Mums vajadzētu aiziet pie kāda cita laulību konsultanta, – šorīt agri no rīta viņa bija ierosinājusi.
– Tev taisnība, – Perijs bija atteicis, it kā šāda iespēja patiešām pastāvētu. – Tad, kad es atgriezīšos. Tad mēs par to parunāsim.
Nākamajā dienā viņam vajadzēja doties uz Vīni. Viņa uzņēmums sponsorēja kādu “visaugstākā līmeņa tikšanos”. Viņam vajadzēja uzstāties ar ievadrunu par kaut ko briesmīgi sarežģītu un globālu. Viņš bārstīs neskaitāmus saīsinājumus, runās nesaprotamā žargonā un stāvēs, spīdinādams sarkanu lāzera staru uz viņa galvenā palīga sagatavotās Powerpoint prezentācijas.
Perijs bieži kaut kur brauca. Dažreiz radās sajūta, ka viņš Selestes dzīvē ir tikai tāda kļūda. Viesis. Viņas īstā dzīve sākās tad, kad Perija nebija līdzās. Tas, kas bija noticis, nemaz nebija tik svarīgs, jo nākamajā dienā vai nākamajā nedēļā viņš vienmēr atkal devās prom.
Pirms diviem gadiem viņi bija aizgājuši pie kāda laulību konsultanta. Seleste bija priecīgi lolojusi lielas cerības, taču, ieraudzījusi lēto plastmasas dīvānu un laulību konsultantes dedzīgo, nopietno seju, viņa bija sapratusi, ka ir pieļāvusi kļūdu. Skatoties, kā Perijs salīdzina sevi ar laulību konsultanti un secina, ka ir pārāks gan gudrības, gan sabiedriskā stāvokļa ziņā, Selestei kļuva skaidrs, ka tas būs viņu pirmais un pēdējais apmeklējums.
Viņi tā arī nepastāstīja laulību konsultantei visu patiesību. Viņi runāja par to, ka Perijam ļoti nepatīk, ka Seleste neceļas pietiekami agri un vienmēr visu nokavē. Seleste ieminējās, ka Perijs dažreiz kļūst “nesavaldīgs”.
Vai gan viņi varēja pastāstīt svešam cilvēkam par to, kas notika viņu laulībā? Par visu šo apkaunojumu. Par viņu neglīto uzvedību. Viņi taču bija tik izskatīgs pāris. Citi gadiem ilgi bija viņiem tā teikuši. Viņi bija apbrīnoti un apskausti. Viņi varēja baudīt visus iespējamos labumus. Apceļot ārzemes. Dzīvot skaistā mājā.
Šādi uzvesties bija nepieklājīgi un nepateicīgi.
– Vienkārši pārstājiet tā darīt, – tā jaukā, dedzīgā sieviete noteikti būtu sacījusi, riebuma un nosodījuma pārņemta.
Seleste vēlējās, kaut laulību konsultante spētu visu uzminēt pati. Viņa gribēja, lai šī sieviete uzdod īsto jautājumu. Tomēr tas nenotika.
Izgājuši no laulību konsultantes kabineta, abi jutās pacilāti, ka ir tikuši no turienes ārā un vairs nevajadzēs lieki tēlot. Jau tajā pašā pēcpusdienā viņi devās uz kādu viesnīcas bāru, mazliet iedzēra, paflirtēja un vairs nespēja atrauties viens no otra. Perijs pēkšņi pameta savu līdz galam neiztukšoto glāzi, saņēma Selesti aiz rokas un aizveda pie reģistratūras letes. Viņi noīrēja sev numuru. Ha, ha. Tik jautri, tik seksīgi. Tā, it kā laulību konsultante patiešām būtu visu atrisinājusi. Jo cik laulāto pāru tad galu galā darīja tā? Pēc tam Seleste jutās lēta, seksīga, nekārtīga un izmisuma pārņemta.
– Kur tad ir tas veikals? – Perijs noprasīja, kad viņi atkal bija atgriezušies skolas lielajā pagalmā.
– Nezinu, – Seleste atteica. Kā lai es to zinu? Kāpēc man tas būtu jāzina?
– Jūs runājat par skolas formu veikalu? Tepat jau vien ir.
Seleste pagriezās. Tur stāvēja tā pati briļļainā, dedzīgā maza auguma sieviete, kuru viņa bija sastapusi skolas izvēles pasākumā. Tā pati, kuras meita bija apgalvojusi, ka Zigijs mēģinājis viņu nožņaugt. Mazā, cirtainā meitenīte stāvēja viņai līdzās.
– Es esmu Renāte, – sieviete paskaidroja. – Mēs ar jums satikāmies skolas izvēles pasākumā. Jūs esat Medelainas Makenzijas draudzene, vai ne? Amabella, izbeidz. Ko tu dari? – Mazā meitenīte bija ieķērusies mātes baltajos svārkos un bikli centās paslēpties viņai aiz muguras. – Nāc sasveicināties. Šie zēni mācīsies ar tevi vienā klasē. Viņi ir vienolas dvīņi. Tas ir tik interesanti, vai ne? – Viņa paskatījās uz Periju, kurš bija nolicis zēnus zemē sev pie kājām. – Kā jūs vispār spējat viņus atšķirt?
Perijs sniedza roku.
– Es esmu Perijs, – viņš smaidīdams sacīja. – Mēs arī nespējam viņus atšķirt. Nav ne jausmas, kurš ir kurš.
Renāte aizrautīgi paspieda Perijam roku. Sievietēm viņš vienmēr patika. Tāpēc, ka viņam bija tikpat balti zobi kā Tomam Krūzam, viņš vienmēr smaidīja un allaž veltīja viņām nedalītu uzmanību.
– Renāte. Ļoti priecājos iepazīties. Jūs esat nākuši nopirkt zēniem skolas formas, vai ne? Cik aizraujoši! Amabella gribēja nākt šurp kopā ar savu auklīti, taču mana valdes sēde beidzās pirms noteiktā laika, un tāpēc es nolēmu atnākt pati.
Perijs klausījās un māja ar galvu, it kā tas viss būtu ļoti interesanti.
Renāte ierunājās klusāk.
– Pēc tā negadījuma, kas notika skolā, Amabella ir kļuvusi mazliet nemierīga. Vai tad sieva jums nav to stāstījusi? Skolas izvēles dienā viens mazs zēns mēģināja viņu žņaugt. Viņai uz kakla bija zilumi. Mazs puika, vārdā Zigijs.
Mēs nopietni apsvērām, vai nevajadzētu vērsties policijā.
– Cik briesmīgi, – Perijs noteica. – Jēzus. Jūsu nabaga meitiņa.
– Tē-ēti, – Makss paraustīja tēvu aiz rokas. – Nāc ātrāk! – Patiesībā man vajadzētu atvainoties, – Renāte starojoši uzsmaidīja Selestei. – Es laikam esmu izrunājusies aplam! Vai tikai jūs ar Medelainu nesarīkojāt tādu kā nelielu dzimšanas dienas ballīti kopā ar tā
