gadījumā tas gan drīzāk ir divus miljonus vērts, – viņš aizrādīja.
– Tiesa gan. Es īsti nezinu. Nākamnedēļ man ir jāizvācas no kopmītnēm, tāpēc droši vien vajadzēs ļoti ātri izdomāt, ko darīt tālāk.
– Manuprāt, tu izskaties pēc cilvēka, kuram viss noteikti izdosies, lai kā tas arī notiktu. – Viņš aizlika man aiz auss matu šķipsnu, viegli pieskārās manam nokarenajam auskaram un ļāva rokai noslīgt uz dīvāna atzveltnes.
Es saraustīti ieelpoju, būdama pārliecināta, ka viņš to bija pamanījis.
– Ko tu šovakar vēlies darīt? – viņš klusi noprasīja, nesteidzīgi pārlaizdams man skatienu.
Es nosarku, it kā viņa acis būtu spējušas tieši ietekmēt mana ķermeņa temperatūru. Man kļuva neciešami karsti. Nebiju tik naiva, lai domātu, ka šis vakars tomēr nebeigsies Bleika gultā, taču biju sākusi zaudēt šajā cīņā nedaudz ātrāk, nekā biju iecerējusi. Uzvedoties mazliet atturīgi, es gandrīz vienmēr spēju gādāt, lai viss notiktu saskaņā ar maniem noteikumiem, bet šobrīd Bleika klātbūtnē par atturību nevarēja būt ne runas.
– Kā būtu ar vēl vienu glāzi?
Viņš svārstījās, ar pirkstgaliem viegli glāstīdams manu kailo plecu.
– Protams, bet, ja tu no rīta nespēsi pastaigāt, man labāk patiktu, ja tas būtu manis dēļ.
Ak dievs. Viņa vārdu izraisītie prāta tēli vairs neļāva man saprātīgi domāt. Uz mirkli aizvēru acis, klusībā samierinādamās ar to, kam šonakt vajadzēja notikt.
– Kā būtu ar nelielu ekskursiju? – es pavaicāju, tikai ar pūlēm spēdama parunāt.
Viņš pacēla uzacis.
– Pa Lasvegasu?
Es iesmējos.
– Kā būtu, ja mēs sāktu ar šo luksusa numuru?
Viņa zaļās acis satumsa. Viņa skatiens noslīdēja lejup pār manu augumu un atkal atgriezās pie manas sejas. Viņš viegli iekoda sev lūpā un atkal to atlaida.
– Vai to tu vēlies?
Starp mums kaut kas notika. Man aizrāvās elpa, ieraugot viņa acīs degošo iekāri. Vēlme sajust viņa roku un lūpu pieskārienu kļuva nepārvarama un visaptveroša. Ar katru mirkli šādas rīcības sekas man šķita aizvien nenozīmīgākas.
Klusēdama pamāju. Viņš piecēlās, satvēra manu roku un uzvilka mani sev līdzi.
– Labi, tad dosimies ekskursijā.
Viņš izvadāja mani pa masāžas telpām, trauku glabātavām un viesu guļamistabām. Visu telpu krāšņums bija tikpat neaptverams kā cena, ko viņš noteikti bija samaksājis par šo numuru.
Pa kāpnēm ar zeltītām margām mēs nesteidzīgi uzgājām uz otro stāvu, kur atradās galvenā guļamistaba, vēl viena ēkas stūrī izvietota telpa ar stikla sienām. Viņš palika stāvam uz sliekšņa. Es devos tālāk, jo mani vilināja pilsētas ainava, kas manī vēl aizvien izraisīja bijību.
– Es varētu pierast pie šāda skata.
– Es arī, – viņš klusi sacīja.
Nu jau viņš atradās pietiekami tuvu, lai varētu man pieskarties, tomēr tas nenotika. Viņš bija solījis uzvesties kā džentlmenis un tagad bija nolēmis neizturami cieši turēt šo solījumu. Spriedzes pilnajā pauzē es gaidīju, kad viņš sāks rīkoties, taču ar katru mirkli starp mums valdošā spriedze un seksuālā enerģija kļuva aizvien taustāmāka.
Ļāvu vaļu pirmīt aizturētajai elpai.
Pie joda.
Šampanieša iedrošināta, sataustīju savas plānās kleitas apakšmalu. Saņēmusi saujā auduma kārtas, pārvilku kleitu pāri galvai un paliku stāvam ar kailām krūtīm. Nu man bija palikušas tikai biksītes, augstpapēžu kurpes un alkohola radītā pašpārliecība. Stikla sienā bija redzams mana auguma atspīdums. Tad man aiz muguras nostājās Bleiks. Es sajutu viņa ķermeņa karstumu, manu ādu jau bija burtiski pārņēmušas liesmas, ko radīja gan biklums, gan aizvien pieaugošā iekāre.
Tad viņš man pieskārās, viņa īkšķis atstāja dedzinošu sliedi lejup pār manu mugurkaulu līdz pat biksīšu maliņai. Viņš ļāva tam slīdēt gar mežģīnēm līdz pat sānam, negaidot cieši satvēra manu gurnu un pievilka mani sev klāt. No tik pēkšņas saskarsmes man aizrāvās elpa, un iekāri caurvija viegla panika. Ļāvu galvai atslīgt pret viņa plecu. Varēja just, ka iekāre gūst virsroku. Viņa lūpas uzsāka saldi mokošu ceļu, izgaršojot un viegli pakodot manu pārmērīgi jutīgo ādu no auss līdz pat plecam. Viena roka aptvēra manu gurnu, kamēr otra saņēma krūti. Viņa tvēriens iespiedās man miesā, mans krūtsgals no viņa pieskāriena kļuva ciets. Mani pārņēma liesmojoša iekāre. Es burtiski kvēloju, mani caururba tāda vēlme pēc viņa, ka es gandrīz vairs neko nespēju saredzēt.
– Pasaki man, ko tu gribi, Ērika, – viņš klusi sacīja, piekļāvis lūpas man pie kakla.
Mans prāts nobēra klusu lūgumu virkni. Viegli izliecos un sajutu, kā viņa uzbudinātais loceklis izspīlē džinsus, piekļaudamies manai sēžamvietai. Uzliku plaukstas viņa rokām un pagriezos pret viņu, vairs nekautrēdamās un ļimdama no viņa skatiena. Viņa acis, kas tagad bija kļuvušas caurcaurēm zaļas, dedzināja mani, liekot burtiski izkust. Stāvēdama pavisam tuvu, pārslidināju plaukstu pār viņa krūtīm, pakavēdamās virs bikšu siksnas. Ak dievs, viņa augums bija tik satriecošs, stingrs un silts. Pacēlos pirkstgalos un ar trīcošām lūpām noskūpstīju viņu, viegli pavērdama muti.
– Es gribu tevi, Bleik, – nočukstēju.
Viņš dedzīgi atsaucās uz manu skūpstu. Viņa augums saspringa, viņš valdījās tikai ar pūlēm.
– Tu pat nevari iedomāties, cik ļoti es tevi šobrīd gribu.
Man viegli saļodzījās kājas. Viņš satvēra mani, pievilka sev klāt un vēlreiz noskūpstīja tik uzstājīgi, ka es paliku bez elpas. Izbaudīdama viņa samtainās mēles glāstus, akli taustījos lejup, pogādama vaļā viņa kreklu. Viņa stingrais vēders zem maniem pirkstiem šķita tik sasprindzis. Pasniedzos pēc džinsu pogas un atdarīju to.
– Es gribu arī to, – viegli pavīpsnāju.
Bleika acis gandrīz nemanāmi iepletās. Rotaļīgi iekodu viņa apakšlūpā un sāku skūpstīt viņa krūtis, pamazām virzīdamās lejup. Viņa nedaudz melnīgsnējā āda virs muskuļiem bija tik tvirta. Viņa krūtis plānā kārtiņā sedza sīksprogaini, brūni matiņi, kas aizsniedzās lejup pa trenētā vēdera vidusdaļu.
Nometusies ceļos, cieši palūkojos augšup uz viņu. Viņš izskatījās tieši tā, kā biju iztēlojusies mūsu pirmās tikšanās vakarā, un pat vēl labāk. Tik skaists. Pirmklasīgs vīrieša eksemplārs.
Viegli pārlaidusi pirkstus Bleika iespaidīgajai erekcijai, pavilku lejup viņa džinsus un bokseršortus tikai tik daudz, lai atbrīvotu viņa
