bibliotēku. Lielāko daļu literatūras mēs iegādāsim vairumā lietoto grāmatu tirgotavā, bet es gribētu iegādāties arī dažas nelietotas grāmatas. Mani interesē romantiski stāsti, trilleri, noslēpumu stāsti – tādas grāmatas, kuras viesi vēlēsies lasīt lietainā dienā vai vēsā naktī, iekārtojoties pie kamīna. Vai tu varētu sastādīt ieteicamās literatūras sarakstu?
– Jā, bez šaubām.
– Iekļauj tajā grāmatas mīkstajos un cietajos vākos, kā arī dažus vietējo autoru darbus un literatūru par šo apvidu. Neviens nepārzina grāmatas labāk par tevi. Daļu saraksta vari izveidot jau tagad un daļu – nākamā gada sākumā. Grāmatas tiks ievietotas arī visās istabās. Bekets teica, ka tu vari dabūt arī filmas diskos.
– To es varu.
– Nu, tādā gadījumā es vēlos saņemt visu istabām paredzēto grāmatu ekranizējumus. Es uzrakstīšu arī sarakstu ar filmām, kas būs pieejamas viesiem. Tu droši vari izklāstīt arī savas idejas, ja tev tādas radīsies.
– Tā arī darīšu. – Klēra uzsmaidīja Karolī. – Tas patiešām ir interesants process! Es vēlāk iegriezīšos viesnīcā, lai man rastos precīzāks priekšstats par turienes atmosfēru. Bekets lūdza manu palīdzību brošūras uzrakstīšanā.
– Tiešām?
– Vai tas nekas?
– Man nav itin nekādu iebildumu. – Justīne pasmaidīja un nolaizīja putukrējumu no pirksta.
4. NODAĻA
Klēra šķērsoja Galveno ielu, apbruņojusies ar piezīmju grāmatiņu. Istabu aprakstu veidošana neprasa daudz laika un pūļu, tomēr Klērai patika justies noderīgai, pat ja viņai bija iedalīta pavisam maza loma viesnīcas tapšanā. Papildus tam viņai bija lūgts palīdzēt arī izvēlēties un sagādāt grāmatas un filmas diskos.
Klēra prātoja, kāda izskatīsies viesnīcas bibliotēka. Viņa cerēja, ka tur būs kamīns. Ja būšu pietiekami uzstājīga, varbūt man ļaus bibliotēku iekārtot.
Klēra iegāja viesnīcā no pagalma puses un izdzirdēja āmuru klaudzienus, zāģu dūkšanu un atbalsis. Viņa dzirdēja nepiespiesti izrunātus vārdus: “Izdrāz sevi, Maik!”. Tiem sekoja atbilde: “Labprāt, bet tava māsa par to iepriekšējā naktī jau parūpējās.”
Atskanēja smiekli, un parādījās Bekets.
Viņš apstājās, skatījās uz Klēru un izelpoja.
– Ēkā ir dāma, – viņš iesaucās. – Atvaino.
– Tas nekas. Biju domājusi, ka ēkā vienmēr ir pa kādai dāmai.
– Mamma un Karolī darbojas trešajā stāvā, un viņas pie šādām runām ir jau pieradušas. Labi, tātad…
Bekets šķita izklaidīgs un aizņemts, un nedaudz apjucis.
– Ja esmu ieradusies nelaikā, es varu…
– Nē, es tikai nomainu runas režīmu. Varam sākt šeit.
Klēra izjuta atvieglojumu par to, ka nenāksies atlikt patīkamās nodarbes uz vēlāku laiku. Viņa pagriezās un aplūkoja apkārtni.
– Kas ir “šeit”?
– Tu šobrīd atrodies foajē. Ieejas durvis tiks iestiklotas, un no tām pavērsies skats uz pagalmu. Šeit būs flīžu grīda ar jauku rakstu, telpas vidū tiks izvietots paklājs ar nolūku izcelt lielo, apaļo galdu zem lustras. Tā izstaros mūsdienīgu, patīkamu gaismu un izskatīsies kā balta stikla gabalu sakausējums. Mamma vēlas, lai uz galda vienmēr būtu puķes ar lieliem, spilgtiem ziediem. Šeit tiks novietoti daži atpūtas krēsli.
– Es ceru, ka ķieģeļu siena netiks aizklāta.
– Tieši tā. Krēsli un flīzes tiks ieturētas Francijas stilā. Krēsliem būs zaļš tapsējums un bronzas kniedes: raupja stila un Francijas stila apvienojums. Mamma joprojām nav izlēmusi, kāds būs galds. Iespējams, mēs stūrī noliksim vēl vienu krēslu, un kaut kas būs jāpieliek arī pie pretējās sienas.
Klēra aplūkoja telpu un mēģināja iztēloties nupat dzirdēto.
– Tur varētu novietot nelielu bufeti.
– Jā, iespējams. Par gleznām mums vēl jāvienojas, bet mēs noteikti izvēlēsimies vietējo mākslinieku darinājumus. Mūsu rīcībā jau ir saraksts ar māksliniekiem un viņu radītajām gleznām, kuras tiks izvietotas istabās, kā arī gleznu cenas.
– Tā ir lieliska doma. – Klēra nosprieda, ka Bekets steidzas, jo visu sakāmo viņš nobēra ļoti strauji. Viņa ātri pierakstīja. – Tātad šī ir caurstaigājama telpa? Vieta, kur pasēdēt un iedzert tasi kafijas vai tējas, vai pat glāzi vīna? Tu nepieminēji uzņemšanas galdu vai leti, tāpēc…
– Uzņemšanas telpa būs tur. Ieeja viesnīcā būs tieši blakus ietvei. Es tev visu parādīšu. Nogriežamies pa kreisi un nokļūstam atpūtas telpā. – Bekets ar žestu norādīja uz īsu gaiteni. – Šobrīd tā ir piekrauta ar darbarīkiem un celtniecības materiāliem. Telpa ir gara un pašaura.
– Atpūtas telpa ir paredzēta atpūtai?
– Tā ir paredzēta kā vieta, kur patīkami pavadīt laiku. Šejienes atmosfēra līdzināsies mūsdienīgam krodziņam. Mēs šeit izvietosim ādas dīvānu un krēslus. Pie krēsliem tiks piestumti lieli, ērti kāju balsti ar riteņiem. Mamma tos izvēlējās dzeltenā krāsā.
Pirmo reizi tikšanās gaitā Bekets pasmaidīja un šķietami atslāba.
– Biju cerējis, ka Rajs vedīs viņu pie prāta.
– Dzeltens kā sviests, sviesta krāsas dīvāns. – Klēra mēģināja iztēloties dzeltenas ādas dīvānu savās mājās, iedomājās bērnus un saprata, ka tas nebūtu iespējams. – Dīvāns droši vien izskatīsies fantastiski.
– Māte un Karolī apgalvo, ka tas piešķirs atpūtas telpai izsmalcināta kroga pieskaņu. Mēs šeit novietosim arī galdu kāršu vai galda spēlēm, un pie tā noliksim ādas klubkrēslus zaļā krāsā, – Bekets turpināja. – Te būs trīsdesmit divu collu plakanekrāna televizors. Trīs griestu lampas ar organiskā stikla abažūriem ozollapu rakstā. Mēs vēl neesam vienojušies par detaļām.
– Es apbrīnoju faktu, ka esat jau tik daudz paveikuši un spējat izplānot mēbeļu izvietojumu brīdī, kad telpas vēl tiek remontētas. – Klēra runājot šo to pierakstīja piezīmju grāmatiņā. – Bija jau nojaušams, ka Justīne nevēlēsies raibus un rūtainus rakstus.
– Viņa vēlas izveidot noslīpētu un spožu dārgakmeni.
Mēs palīdzēsim viņai to izdarīt.
Klēra aizkustinājumā pacēla skatienu.
– Jūs esat tik labi pret māti, jūs visi trīs. Es gribētu, lai man ar dēliem ir tādas attiecības: mīlestība, kopīga
