lai tie, kas ir bijuši pils saimnieki pirms viņas ierašanās, un tie, kas tādi būs pēc viņas aiziešanas, varētu viņu atpazīt. Tērps līdzinājās abu sieviešu tērpiem: virs no vaļa kaula izgatavotās korsetes, cieši savilktas viduklī, un virs cietinātiem lina apakšsvārkiem bija gara kleita ar kuplu svārku daļu un dziļu izgriezumu, kas tik tikko nosedza ciešās korsetes paceltās krūtis, ko tikai nedaudz aizklāja mežģīnes. Balti apakšsvārki un mežģīnes, korsete un ūdenszaļa satīna kleita. Kad O bija saģērbusies un atkal nosēdināta krēslā pie kamīna, gaišajā ietērpā izskatīdamās vēl bālāka, abas jaunās sievietes, kuras nebija bildušas ne vārda, gatavojās doties prom. Viens no vīriešiem sagrāba vienu un deva zīmi otrai pagaidīt. Satverto viņš atveda atpakaļ pie O un lika pagriezties. Ar vienu roku turot aiz vidukļa un ar otru paceļot svārkus, viņš gribēja O parādīt (kā viņš teica), kāpēc jānēsā tieši šāds kostīms un cik pārdomāti tas darināts, piebilstot: ja rodas vēlēšanās, svārkus var turēt paceltus ar vienkāršu jostu, ļaujot brīvi piekļūt visam, kas ir zem tiem. Turklāt sievietēm pa pili vai parku bieži jāstaigā ar šādi uzrotītiem vai arī priekšpusē līdz viduklim uzlocītiem svārkiem. Jaunajai sievietei bija jāparāda O, kā svārki būs jānēsā: jāuzrullē uz augšu vairākās kārtās (kā matu šķipsna uz ruļļiem), jānostiprina šaurā joslā vai nu tieši pa vidu priekšpusē, lai atsegtu vēdera lejasdaļu, vai tieši pa vidu aizmugurē, lai atsegtu pēcpusi. Abos gadījumos, apakšsvārkiem un kleitai krītot kaskādē, veidojās lielas diagonālas ieloces. Tāpat kā O, arī jaunās sievietes gurnus klāja svaigas pātagas sitienu pēdas. Viņa devās prom.
Lūk, runa, ko viņi tad teica O:
– Jūs esat šeit, lai kalpotu saviem saimniekiem. Dienas laikā jūs veiksiet mājas uzkopšanas darbus, kādus mēs jums uzticēsim, proti, tīrīt, sakārtot grāmatas vai izkārtot ziedus, vai apkalpot pie galda. Neko sarežģītāku. Taču, kolīdz kāds jums veltīs pirmo vārdu vai dos zīmi, jūs vienmēr pārtrauksiet darāmo, lai pildītu savu vienīgo patieso pienākumu, proti, aizdotu sevi. Jūsu rokas nepieder jums, nedz arī jūsu krūtis, nedz, un jo īpaši, kāda no jūsu ķermeņa atverēm, kuras mēs varam izpētīt un kurās pēc savas patikas iekļūt. Īpaši uzsveru, lai jūs to vienmēr paturētu prātā vai atcerētos tik bieži, cik iespējams, ka jūs esat zaudējusi tiesības sevi aizklāt, mūsu klātbūtnē jūs nekad pilnībā neaizvērsiet lūpas un nesakrustosiet kājas, un nesakļausiet ceļus (kā bija jūsu atbraukšanas brīdī, kad mēs jums to aizliedzām). Tas kalpos kā atgādinājums gan jums, gan mums, ka jūsu mute, jūsu vēders un augšstilbi mums ir atvērti. Mūsu klātbūtnē jūs nekad nepieskarsieties savām krūtīm, korsete tās atsegs tā, lai tās piederētu mums. Dienā jūs būsiet apģērbusies, taču pacelsiet svārkus, ja mēs jums to pavēlēsim; ikviens pēc vēlēšanās ar atsegtu seju varēs jūs izmantot veidā, kādā viņš to vēlas, taču ar vienu nosacījumu – nelietojot pātagu. Pātaga tiks likta lietā tikai starp saulrietu un saullēktu. Taču vēl bez pēršanas, ko saņemsiet no ikviena, kurš to vēlēsies, vakarā tiksiet sodīta ar pātagu par noteikumu neievērošanu dienas laikā, proti, par pienākumu nepildīšanu vai acu pacelšanu un skatīšanos uz to, kurš ar jums runā vai jūs izmanto. Jūs nedrīkstat skatīties nevienam no mums sejā. Apģērbos, kādus valkājam naktīs un kāds man ir mugurā šobrīd, mūsu dzimumorgāni ir atsegti, taču tas nav paredzēts mūsu ērtībām, tas būtu tikpat ērts, arī tos aizsedzot. Tas parāda mūsu nekaunību, lai jūsu skatiens tiktu vērsts tikai uz šo vietu un nekur citur, lai jūs iemācītos, ka šis ir jūsu saimnieks, kuram jūsu lūpas ir paredzētas vispirms. Dienā, kad būsim ģērbušies ikdienišķi un jūs būsiet ģērbusies kā tagad, tiks piemēroti tie paši nosacījumi, un jūs tiksiet tikai sodīta, izņemot reizes, kad pēc mūsu pavēles atvērsiet savu apģērbu un pati to arī aizvērsiet, kad mēs būsim savu paveikuši. Un vēl kas – naktī jūs aplaimosiet mūs tikai ar savām lūpām un atplestiem augšstilbiem, jo jūsu rokas būs sasietas aiz muguras, un jūs būsiet kaila, tāpat kā pirms brīža. Jūsu acis tiks aizsietas tikai tādēļ, lai sagādātu jums ciešanas, un tagad, kad esat redzējusi, kā sodot mēs peram jūs ar pātagu. Jūsu pašas labā sāciet pierast pie pātagas sitieniem, jo, kamēr šeit uzturēsieties, saņemsiet tos katru dienu. Tie nav tik daudz paredzēti, lai sagādātu mums baudu, bet lai jūs izglītotu. Lai apliecinātu teiktā patiesumu, naktīs, kad neviens jūs neiekāros, gaidīsiet, kad sulainis, kurš ir atbildīgs par šo pienākumu, dosies uz jūsu celli, lai sniegtu jums to, ko esat pelnījusi saņemt, bet ko mums nav noskaņojuma īstenot. Mūsu nolūks ar pēršanu, kā arī lietojot ķēdi, kas piestiprināta riņķim pie kaklasiksnas, kas jūs vairāk vai mazāk cieši piesaistīs pie gultas vairākas stundas dienā, ir ne tik daudz sagādāt jums ciešanas, likt kliegt vai šķiest asaras, kā caur šīm ciešanām likt jums sajust savu ierobežotību un iemācīt, ka esat pilnībā veltīta kaut kam ārpus jums esošam. Kad dosieties prom no šejienes, zeltnesī uzvilksiet dzelzs gredzenu, kas ļaus jūs atpazīt. Līdz tam brīdim jūs būsiet iemācījusies pakļauties tiem, kuri nēsā šo zīmi. To ieraugot, lai arī cik ikdienišķs vai vienkāršs būs jūsu apģērbs, viņi zinās, ka zem svārkiem jūs vienmēr esat kaila un ka tas tiek darīts viņu dēļ. Tie, kuriem liksies, ka izturaties pret viņiem necienīgi, atvedīs jūs atpakaļ uz šejieni. Mēs jūs nogādāsim atpakaļ cellē.
Kamēr viņi runāja ar O, abas sievietes, kuras bija atnākušas, lai viņu saģērbtu, stāvēja abās pusēs kolonnai, pie kuras viņa tika pērta, tai nepieskaroties, tā, it kā tā viņas biedētu vai tas būtu aizliegts (visticamāk, tā arī bija). Tiklīdz vīrietis bija beidzis, abas pienāca pie O. Sapratusi, ka jāseko viņām, O piecēlās, turot svārkus, lai nepakluptu, jo nebija radusi valkāt garas kleitas un nejutās stabili kurpēs ar augstu zoli un ļoti augstu papēdi; tikai bieza satīna siksniņa tādā pašā zaļā tonī kā kleita neļāva tām noslīdēt no kājas. Noliecoties viņa pagrieza galvu. Sievietes gaidīja, vīrieši uz viņu vairs neskatījās. O mīļākais spēlējās ar ādas pletni, apsēdies zemē un atspiedies pret grīdas spilvenu, kur viņai vakara sākumā bija likts atbalstīties ar ceļgaliem un elkoņiem. Sperot pirmo soli, lai sekotu sievietēm, O ar svārkiem viegli pieskārās viņam. Viņš pacēla galvu un uzsmaidīja viņai, saucot vārdā, un tad arī piecēlās. Viņš maigi noglāstīja viņas matus, ar pirksta galu pielīdzināja uzacis un maigi noskūpstīja uz lūpām. Skaļi pateica, ka mīl viņu. O, trīcot, izbīļa pārņemta, atskārta, ka atbild viņam:
– Es tevi mīlu! – un ka tā ir taisnība.
Viņš pievilka viņu sev klāt un teica:
– Dārgā, mīļotā! – un noskūpstīja viņas kaklu un vaigu; viņa bija ļāvusi galvai noslīdēt uz viņa pleca, ko klāja purpurkrāsas rītasvārki. Šoreiz klusāk viņš atkārtoja, ka mīl viņu, un jau gandrīz čukstus teica:
– Tu nometīsies ceļos, pieskarsies man un skūpstīsi mani, – un pastūma viņu nost, dodot zīmi sievietēm paiet sānis, lai varētu atbalstīties pret galdu. Viņš bija garš, bet galds nebija pārāk augsts, un viņa garās kājas, ietērptas tādā pašā purpurā kā halāts, bija ieliektas. Vaļējais halāts, apakšdaļā krokojoties, līdzinājās aizkariem, un galda virsma nedaudz izvirzīja viņa apjomīgos dzimumorgānus un gaišo apmatojumu virs tiem. Trīs vīrieši tuvojās. O nometās ceļos uz paklāja zaļās kleitas ielokā. Korsete spieda, krūtis, kuru krūšu galus varēja redzēt, bija vienā augstumā ar mīļākā ceļgaliem.
– Nedaudz vairāk gaismas, – teica viens no vīriešiem.
Kamēr gaisma tika noregulēta tā, lai kristu tieši uz vīrieša dzimumorgāniem un tiem pavisam tuvu esošās viņa mīļākās sejas un rokām, kuras tos bija aptvērušas no apakšas, Renē pēkšņi pavēlēja:
– Atkārto:
