no ģimenēm, kurās konstatēta radinieku ar vairākiem bojājumiem dzimšana;
Bērni, kuriem ir grūtības norīt un nepieredzēt tūlīt pēc piedzimšanas choana sašaurināšanās vai atresijas dēļ.
Ģimenes faktoru ietekme uz garīgās attīstības ātruma samazināšanos
Nepietiekamas ģimenes attiecības bieži ir personīgās un kognitīvās attīstības traucējumu, noviržu un disharmoniju cēlonis, provocējot zemas pašcieņas, agresivitātes, agresivitātes uc veidošanos. vecāku egocentrisms, iekšējs konflikts, aizdomīgums; trauksme attiecībās ar bērniem (vecāku neirotiskais stāvoklis), afektivitāte darbā ar bērniem (kliegšana, lamāšanās, draudi), hipersocialitāte, dominēšana (nežēlība), vēlme pakļauties un panākt neapšaubāmu paklausību, vienas personas dominēšana audzināšanā; izglītības lomu inversija, neuzticēšanās bērniem un viņu spējām, atsaucības trūkums attiecībās ar bērniem (emocionāls trulums, intraverti vecāki). Vecāku izpratnes trūkums par bērnu unikalitāti var izpausties kā bērna noraidīšana, jo vecāks bērns ir tas, kurš rada problēmas; neelastīgums pieejā bērnam, ja nav alternatīvas bērna problēmu risināšanā, inerce; Audzināšanas nevienmērībā, kas var izpausties kā emocionāla kontakta trūkums ar bērnu agrā bērnībā un tā pārpalikums vēlāk un otrādi.
Neapzinātas ģimenes attiecības, kas var kalpot kā katalizatori neirotiskām reakcijām bērniem:
Vecāku nevēlēšanās uzņemties atbildību par ģimenes saglabāšanu un savu bērnu veselību.
Vecāku izpratnes trūkums par savām problēmām attiecībās ar pretējā dzimuma vecāku bērnībā, kas šobrīd rezonē ģimenē.
– Bērna temperamenta un otra laulātā rakstura iezīmju noraidīšana, ar kuru nav savstarpēju un emocionāli siltu attiecību.
Nervu procesu nogurums un viena vai abu vecāku kopējā enerģijas potenciāla samazināšanās ilgstoša vai akūta stresa rezultātā laulības attiecībās.
Vecāka piespiedu fiksācija uz pagātnes pieredzi, aizvainojumiem, dusmām vai bailēm.
Grūtības pārslēgt nervu procesus pārslodzes, depresijas un neirozes rezultātā.
– Viena laulātā neirotisms un emocionālā kontakta zudums ģimenē, konflikts.
Skolas problēmu klasifikācija un iespējamie to rašanās cēloņi
Kognitīvās sfēras iezīmes.
Problēmas:
– zems kognitīvā procesa brīvprātības līmenis,
– zems domāšanas attīstības līmenis,
– Svarīgu izglītojošu garīgo darbību veidošanās trūkums.
Iespējamie cēloņi:
– garīga atpalicība,
– garīga atpalicība (vai noteiktu funkciju samazināšanās),
– psihofiziskais infantilisms (ģimenes audzināšanas stils, sociālpedagoģiskās vides īpatnības uz smadzeņu mazspējas fona).
Augsta trauksme, ko izraisa komunikācijas traucējumi vai ģimenes problēmas,
– zems mācīšanās motivācijas līmenis (motivācijas trūkums vai noteikts iemesls).
Problēma: Zems runas attīstības līmenis.
Iespējamie cēloņi:
I – objektīvi noteikti cēloņi:
– garīga atpalicība,
– noteiktu funkciju aizkavēšana vai samazināšana,
– Psihofiziskais infantilisms.
II – Aizsargkondicionēšanas cēloņi:
– augsta trauksme,
– zems mācīšanās motivācijas līmenis,
– specifiska logopēdiskā problēma,
– attīstības apstākļi (komunikācija ģimenē).
Problēma: Zems smalkās motorikas līmenis.
Iespējamie iemesli ir objektīvs kondicionējums:
– specifiskas neiroloģiskas problēmas,
– kreilis,
– Psihofiziskais infantilisms.
Problēma: zems garīgās aktivitātes līmenis un zema veiktspēja.
Iespējamie cēloņi:
I – objektīvi noteikti cēloņi:
– nervu sistēmas īpatnības (inerts vai vājš nervu sistēmas veids),
nervu sistēmas astenizācija objektīvu iemeslu dēļ (ģenētiski vai ontoģenētiski, dzīves un aktivitātes apstākļi, specifiski notikumi), t
– fizisks vājums slimības dēļ,
II – Aizsargkondicionēšanas cēloņi:
– augsta personības vai skolas trauksme,
– komunikācijas traucējumi skolā,
Ģimenes audzināšanas stils (piemēram, pārmērīga aizsardzība)
– ģimenes iekšējo attiecību negatīvais fons.
Problēma: komunikācijas traucējumi ar vienaudžiem un skolotājiem (agresija).
Iespējamie cēloņi:
– agresivitāte kā bērna personības veidota iezīme (tās var būt ģimenes attieksmes, pusaudžu grupas īpatnību sekas, klīnisko problēmu atspoguļojums – smadzeņu mazspēja),
– aizsardzības rakstura agresivitāte kā trauksmes izpausme, nenoteiktība bērna pieņemšanā,
– agresija kā sekas nespējai sazināties gan dzīves apstākļu dēļ, gan kā autisma izpausme,
Agresivitāte kā nestandarta bērna noraidīšanas atspoguļojums.
Problēma: komunikācijas traucējumi ar vienaudžiem (izstāšanās, izvairīšanās no kontaktiem).
Iespējamie cēloņi:
– objektīvi nosacītas komunikācijas iezīmes, kas saistītas ar attīstības iezīmēm (intelektuālisms, autisms),
– aizsargājoša psiholoģiska rakstura iezīmes, kas saistītas ar augstu trauksmi (orientācija, lai izvairītos no neveiksmes),
– izolācija, ko izraisa zems sociālpedagoģiska
