Mīlestība ir akla. Edgars Auziņš
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Mīlestība ir akla - Edgars Auziņš страница 5
– Man patika tava balss un tava smarža, vieglais uztraukums, kas nāca no tevis, tu neesi no tām iedomīgajām, augstprātīgajām meitenēm.
– Tas ir skaidrs.
– Es neizjutu no jums nekādu žēlumu, jūs izturējāties pret mani kā pret normālu cilvēku, kurš vienkārši neredz sūdus. Jūs neaizķērāt man rokas, nesēdinājāt mani krēslā, nesēdinājāt mani ar elkoņiem pie durvīm, it kā es būtu pilnīgs idiots. Es arī sajutu dzirksteli, kaut ko tādu, kas liek tev atkal kādu redzēt.....
Viņa atzīšanās liek man justies karsti, tas ir daudz labāk nekā standarta frāzes, piemēram, "Tev ir skaistas acis".
– Es jutos tāpat.
– Tas ir… forši…
– Jā, es domāju… Pagaidām tas mani biedē.
– Vai jums tas gadās bieži?
– Nē, īsti nē. Es neko tādu neatceros… Man jau sen nav bijis… vīrieša....
– Tu esi vienkāršs, vai ne?– viņa seja iegūst rotaļīgu izteiksmi.
– Freak, jūs domājat?– Es pieņemu spēles noteikumus.
– Kaut kas līdzīgs – neglīts, resns, ziņkārīgs, kādi vēl briesmīgi epiteti tiek doti sievietēm?
– Jā, man ir kupris, 45. izmēra pēdas, reti sarkani mati ar plikpauriem plankumiem, greizi dzelteni zobi… – Es tagad nevaru apstāties.
– Nevajag turpināt, jo es uzbudinos, tieši tā, kā man tas patīk.
– Bastards… – Es nespēju savaldīt smieklus un ieskrēju dūrienā.
– Nu, kas ir noticis? Neredzīgi cilvēki nav iedomīgi. Man neinteresē sievietes izskats, un man ir vienalga par savu izskatu.....
– Vai tāpēc tu izskaties kā grieķu dievs?
– Tas ir luksusa pārpalikums, es agrāk trenējos. Tagad es uzturu formu, lai mugura nenokristu.
– Ko jūs domājat par šiem krāšņajiem matiem?
– Tas ir vienkārši. Gariem matiem nav nepieciešama frizūra, vienkārši nomazgājiet matus vai, ja tie ir netīri, saķemmējiet poniju.
– Tu sabojā manu pirmo iespaidu!
– Tu izdarīji to pašu, sirmgalve rudmataina!
Laiks paiet ātri, un mums atnes ēdienu.
– Tagad pastāsti, kur ir ēdiens," Matvejs jautā ar skolēna skatienu klasē.
– Tevis priekšā ir šķīvis. Salvete ir labajā pusē, uz tās ir nazis. Dakša ir šķīvja kreisajā pusē. Glāze ūdens uz divām stundām.
Jūs viegli pieskaraties glāzei ar savu viku, un gaisu piepilda melodisks činkšķis.
– Tu esi ideāla sieviete.
– Pat ar kupru un 45. izmēra kāju?
– Tas ir tavs azarts.
– Vai vēlaties, lai es sagriežu gaļu?
– Es jau teicu, ka tā ir perfekta…
Es paņemu viņa šķīvi un sagriežu gaļu kumosiņos, ko varu ērti iebāzt mutē, tad atgriežu šķīvi savā vietā.
– Paldies…" Viņa vaigus klāj spilgts sārtums.
– Tu sārtosi.
– Paldies, ka atgādinājāt man par šo muļķīgo lietu manā ķermenī. Mani vienkārši mazliet uzbudināja tavas diskrētās rūpes.
– Jūsu atklātība ir ļoti atklāta.
– Es tevi brīdināju.
Lai mazinātu apmulsumu, es uzberu makaronus uz dakšiņas, cenšoties neuzpūsties kā samovars.
– Atvainojos, ja es tevi apgrūtināju. Bet mēs taču esam šeit kopā ar jums kāda iemesla dēļ, vai ne? Tas galu galā novedīs mūs… pie patīkamākām lietām......
– Varbūt.
– Un es nerunāju par pārgājieniem kalnos, braukšanu ar plostu pa upi vai lēkšanu ar izpletni… Patīkamu lietu saraksts, ko darīt kopā ar mani, ir ļoti ierobežots… Uzreiz svītrot boulingu, karaoke, biljardu.....
– Pietiek! Es zinu, ko jūs domājat!– mani vaigi jau deg no smiekliem.
– Nesaki man, ka tas ir viss, ko tu no manis vēlies… Es neesmu gatava būt tikai seksapīrs, man arī ir jūtas.....
Es nospiežu viņu plecā.
– Tu taču negribi to darīt, es neredzu, kā tu kusties. Starp citu, man bija bail.
– Es atvainojos.
– Es nezinu… Es domāju, ka skūpsts ir vienīgā lieta, kas to var izlabot.....
Mana sirds dauzās kā traka, es jau nedēļām ilgi vēlos šo skūpstu.
– Tikai saki man, vai uz manas sejas ir mērce? Vai man kaut kas iestrēdzis zobos?
– Pietiek!
Es maigi pietuvojos ar rokām viņa sejai un piespiežu lūpas pie viņa siltajām, maigajām lūpām, kas smaržo pēc ķiploku mērces. Viņš man atbild maigi, nepadziļinot skūpstu.
– Atvainojos, es saprotu, ka šobrīd garšošu kā teļa gaļas medaljons....
– Es tikko gatavojos to izmēģināt…
Es atkal viņu noskūpstīju, šoreiz dziļāk un jutekliskāk.
4. NODAĻA. NEVIENS DATUMS NAV PAR ILGU
Neatlaidīgs zvans lika mums pārtraukt skūpstu.
"Ienākošais zvans no Pain in the Ass," paziņoja īpašā programma.
– Zvana mans brālis, atvainojiet, man jāatbild… – Matvejs apmulsis sārtējās.– Pieņemiet zvanu…
Vīrietis pielika ierīci pie auss.
– Kādēļ tu vienmēr esi tik neērts? Runā… Tu esi blēdis, tu esi man parādā… Zvani man, kad būsi brīvs… Beidz zvanīt… Atvainojos, tas vienmēr ir slikts laiks....
– Jā, es dzirdēju, ka viņš ir sāpīgs.
– Pārējie viņu sauc par Makaru.
– Saskaņa,