Tev ir brīnišķīga āda, gaiša un nevainojama. Es vēlos skūpstīt ikkatru tās collu. – Uz ādas nav nekādu pēdu. Tas mani nedaudz satrauc. Gribu redzēt viņu iezīmētu… sārtu… varbūt ar mazām, šaurām pātagas pēdām.
Ana pietvīkst kā roze, acīmredzot nokautrējusies. Es viņai iemācīšu vismaz nekaunēties par savu augumu, pat ja nekas cits neizdosies. Pacēlis roku, es pavelku viņas matu gumiju. Spožās, kastaņbrūnās cirtas noslīgst gar seju un sniedzas līdz krūtīm.
– Man patīk brunetes. – Viņa ir skaista, neparasta, īsts dārgakmens.
Ar abām plaukstām aptvēris viņas galvu, es ieviju pirkstus meitenes matos un pierauju viņu tuvāk, vienlaikus skūpstot. Viņa ievaidas un paver lūpas, ielaižot manu mēli siltajā, miklajā mutē. Klusā, atzinības pilnā skaņa atbalsojas manā miesā līdz pat locekļa galviņai. Viņas mēle kautri tiecas pretī manējai, bikli pieskaras mutes iekšpusei, un šīs neveiklās, nepieredzējušās meitenes kustības ir… seksīgas.
Ana garšo lieliski. Vīns, vīnogas un nevainība – spēcīgs, reibinošs aromātu sajaukums. Es cieši apskauju viņu un jūtos atvieglots, kad viņa satver tikai manus augšdelmus. Ar vienu roku turēdams viņas pakausi, es laižu otras rokas pirkstus pār Anas mugurkaulu līdz dibenam un piekļauju viņu pie sava piebriedušā locekļa. Viņa atkal ievaidas. Es turpinu viņu skūpstīt, mācot nepieredzējušo meiteni ar mēli izpētīt manu muti tāpat, kā es izpētu viņējo. Kad viņa virza plaukstas augstāk, es saspringstu un bažīgi prātoju, kur viņa atkal pieskarsies. Ana noglāsta manu vaigu un matus. Tas ir nedaudz biedējoši. Bet, kad viņa ievij pirkstus matos un saudzīgi parauj…
Mmm, patīkami.
Es atsaucoties iestenos, bet neuzdrīkstos ļaut viņai turpināt. Piegrūdis viņu tuvāk gultai, es nometos ceļos. Gribu atbrīvot viņu no džinsiem, izģērbt, uzbudināt vēl vairāk un… vairīties no viņas rokām. Satvēris meitenes gurnus, es laižu mēli no jostasvietas līdz nabai. Ana saspringst un spēji ievelk elpu. Viņa tiešām smaržo un garšo lieliski, gluži kā augļu dārzs pavasarī, un es vēlos to baudīt. Viņa atkal ievij pirkstus man matos, un man nav iebildumu: tas pat ir patīkami. Es ar lūpām pakņudinu viņas gūžas kaulu, un viņa satver manus matus ciešāk. Viņas acis ir aizvērtas, un viņa elpo arvien straujāk. Kad atpogāju viņas džinsus, Ana atver acis, un mēs viens otru nopētām. Es nesteidzoties pavelku rāvējslēdzēju un virzu plaukstas uz dibena pusi, aiz džinsu jostasvietas. Apkļāvis mīkstos dibena apaļumus, es pabīdu džinsus zemāk.
Nespēju savaldīties. Vēlos viņu iztrūcināt… tūlīt pat pārbaudīt, kādas ir viņas robežas. Nenovēršot skatienu no viņas sejas, es tīši aplaizu lūpas, pieliecos un virzu degunu gar viņas biksītēm uz augšu, ieelpojot uzbudinājuma aromātu.
Aizvēris acis, es to izbaudu.
Ak Dievs, viņa ir tik kārdinoša…
– Cik tu labi smaržo. – Mana balss ir iekārē aizsmakusi, un džinsos kļūst arvien neērtāk. Jātiek no tiem vaļā. Es saudzīgi nogrūžu Anu uz gultas un, satvēris viņas labo kāju, ātri novelku viņai kurpi un zeķi. Nolēmis meiteni paķircināt, es novelku īkšķa nagu pār viņas pēdas iekšpusi un apmierināts vēroju, kā viņa lokās, muti pavērusi. Es pieliecos un atkārtoju kustību ar mēli, zobiem skrāpējot nelielo sliedi, ko radījis īkšķa nags. Viņa aizver acis un sāk vaidēt. Ana ir neticami atsaucīga.
– Ana, Ana, es varētu ar tevi izdarīt tik daudz… – es čukstu un gara acīm redzu viņu kustamies zem sevis rotaļu istabā. Ana, pieķēdēta pie manas lielās gultas, noliekta pār galdu, piesprādzēta pie krusta. Es varētu viņu kārdināt un mocīt, līdz viņa lūgtu apmierinājumu… un džinsos kļūst vēl šaurāk.
Velns!
Es ātri atbrīvoju viņu no otras kurpes un zeķes, kā arī novelku viņai džinsus. Ana ir gandrīz kaila manā gultā, mati skaisti ieskauj sejas ovālu, garās, baltās kājas ir izstieptas, aicinot mani. Jāatceras, ka viņa ir nepieredzējusi. Bet viņa ātri elso, iekāres pārņemta. Un lūkojas man acīs.
Nekad neesmu kādu ieguvis savā gultā. Kārtējais jaunums kopā ar Stīlas jaunkundzi.
– Tu esi ļoti skaista, Anastasija Stīla. Nevaru sagaidīt brīdi, kad būšu tevī. – Es runāju klusi. Vēlos mazliet paildzināt mokas, noskaidrot, ko viņa zina. – Parādi man, kā iepriecini sevi, – es lūdzu, uzmanīgi viņu vērojot.
Viņa sarauc pieri.
– Nekautrējies, Ana, parādi man. – Es jūtu vēlmi viņu nopērt, lai aizgaiņātu kautrību.
Viņa papurina galvu. – Nezinu, par ko tu runā.
Vai viņa izliekas?
– Kā tu liec sev beigt? Es gribu to redzēt.
Viņa klusē. Acīmredzot atkal esmu viņu pārsteidzis. – Es to nedaru, – viņa beigu beigās izdveš. Es satriekts lūkojos uz viņu. Pat es apmierināju sevi pats, pirms nokļuvu Elinas nagos.
Ana droši vien nekad nav jutusi orgasmu… kaut gan man ir grūti tam noticēt. Oho! Esmu atbildīgs par viņas pirmo seksa reizi un pirmo orgasmu. Jāparūpējas, lai tas iespiestos atmiņā.
– Nu, mums nāksies to labot. – Tu manās rokās sasniegsi virsotnes, mazā.
Viņa droši vien nav arī nekad redzējusi kailu vīrieti. Nemitīgi lūkojoties viņai acīs, es atpogāju džinsus un novelku tos. Neuzdrīkstos nomest kreklu, jo tad viņa varētu man pieskarties.
Bet, ja Ana to darītu… nebūtu nemaz tik slikti… vai ne? Pieskārieni?
Es aizgaiņāju šo domu, pirms pamostas tumsa, un ieplešu viņas kājas. Viņa izbijusies ar abām rokām ieķeras palagā.
Jā. Neatrauj rokas, mazā.
Es nesteidzīgi nometos ceļos uz gultas viņai starp kājām.
Ana sagrozās.
– Nekusties, – es pavēlu un pieliecies noskūpstu jutīgo ādu augšstilba iekšpusē. Uzspiežu skūpstus viņas augšstilbiem, biksītēm un vēderam, vienlaikus kņudinot un pasūkājot ādu. Viņa lokās zem manis.
– Nāksies parūpēties, lai tu gulētu mierīgi, mazā.
Ja tu man ļausi.
Es viņai iemācīšu baudīt notiekošo un nekustēties, tādējādi paspilgtinot katru pieskārienu, skūpstu, kņudināšanu. Ar šo domu pietiek, lai man gribētos iekļūt dziļi viņas miesā, bet pirms tam man jāzina, cik atsaucīga viņa ir. Pagaidām viņa necenšas apvaldīt izjūtas. Viņa ļauj man brīdi valdīt pār viņas ķermeni un nemaz nevilcinās. Ana to vēlas… tiešām vēlas. Es izgaršoju viņas nabu un turpinu laiski virzīties augšup, baudot viņas aromātu. Iebīdījis kāju starp viņējām, es atguļos blakus un laižu plaukstu augšup pār gurnu un vidukli līdz krūtij. Es to maigi apkļauju un mēģinu noteikt, ko Ana jūt. Viņa nesaspringst, necenšas mani apturēt… viņa man uzticas. Vai varu panākt, lai šī uzticība iekļautu pilnīgu varu pār Anas ķermeni un viņu pašu? Šī doma iesveļ manī sajūsmu.
– Nevainojama. – Es
