Mīlestība ir akla. Edgars Auziņš
Чтение книги онлайн.
Читать онлайн книгу Mīlestība ir akla - Edgars Auziņš страница 12
– Makars, tas blēdis, baro viņu ar gabaliņiem no galda, tāpēc viņš ir atkarīgs. Diemžēl viņš nekur nebrauks. Man vienalga, bet tev nāksies izturēt šo uzbrukumu.
– Tas ir ārpus manis. Tas ir kucēna glītuma uzbrukums.
– Paskaties, ja tu dod viņam vienu kodienu, tu esi pazudis uz visiem laikiem. Viņš no tevis neatkāpsies.
– Sapratu. Nokopējiet to.
Matvejs ar Vasilisas palīdzību atrod pareizo filmu, un es ar galvu ienirstu picu jūrā.
– Vai ir kāda no tavām iecienītākajām?
– Jā… Uzmini, kurš," es gribu ar viņu mazliet paspēlēties.
– Nesaki man, ka tas ir havajiešu.
– Tas ir tas, ko jūs par mani domājat – sparģeļi, brokoļi, tagad Havaju pica. Tiešām?– Es esmu nedaudz vīlies.
– Pagaidiet! Ar jalapeño pipariem?– Metjū piedzīvo atklāsmi, un es ar atvieglojumu izelpoju.
– Jā… ar pipariem.
– Tev patīk pikanti?
– Atkarībā no tā, par ko mēs runājam," es saprotu, ka viņš nerunā par ēdienu.
– Ļaujiet man iekost.
– No rokām?– Es esmu nedaudz pārsteigts par viņa lūgumu.
– No jūsu maigajām rokām, – viņš pazemīgi nolieca galvu, protams, tas bija joks, taču žests runāja daudz.
Es atlauzu gabaliņu no savas iecienītākās picas ar mazu pepperoni šķēlīti un pasniedzu to Metjū mutē. Viņš to paņem ar lūpām, it kā nejauši pieskaras manam pirkstam ar mēli. Elektrības vilnis aizskrēja no augšas līdz kājām.
– Mmmm…" Es nespēju savaldīt saldo stenēšanu.
Viņš atrod manu roku un pietuvina to pie mutes, laizīdams mērces paliekas no pirkstiem. Katrā viņa mēles pieskārienā manā ķermenī dzimst maigi uzbudinājuma viļņi.
– Mmmmmmmmmm.... kā es…" Es nopriecājos par maigumu un iekāri, kas mani pārņem šajā brīdī.
Vīrietis pievelk mani pie sevis un pieskaras ar lūpām manām, piparu asā garša sajaucas ar viņa skūpsta saldumu. Kad viņš atkāpjas, es dziļi ieelpoju.
– Ja kas, es darīšu to pašu…" Viņš ar atvērtu plaukstu pārbrauc pāri cirksnim, parādot man skūpsta sekas.
– Es noteikti gribētu redzēt kādu pieaugušo filmu ar tevi tajā....
– Es ceru, ka tu pats tajā piedalīsies," Matvejs pat tik intīmā brīdī saglabāja humora izjūtu.– Bet, no otras puses, mums ir iespēja iepazīt vienam otru. Dažreiz sekss neizdodas tik lielisks, un tu jūties vīlies.
– Es zinu, ko jūs domājat. Tomēr… es tevi redzu, un es nevaru skatīties nevienu filmu.
– Es varu tevi nomierināt, es arī nevaru skatīties filmu, zini?
Mēs pabeidzam picu un ērti iekārtojamies gultā, Matveja ķermenis ir tik karsts un enerģisks, ka es nespēju mierīgi gulēt un bez apstājas grozos no vienas puses uz otru. Man vēderā sāp krampji un nepiepildīta vēlme.
– Vai tev sāp vēders?– Matvejs līdzjūtīgi saspiež man plecu un noskūpsta templi.
– Kaut kā…
– Es domāju, ka zinu, ko varu darīt, lai tev palīdzētu," viņš aiziet un pēc brīža atgriežas ar mazu rotaļlietu rokās.– Šeit. Uzlieciet to uz vēdera.
Tas ir suņu sildītājs, un tas izstaro svētīgu siltumu, kas izplūst uz vēdera, nomierinot krampjus.
– Tu esi eņģelis, – es sajutu nepazīstamu sajūtu krūtīs, un neviens nekad, nekad nav par mani tā rūpējies.
– Tāpēc es jautāju par pikantajām lietām.
– Ļaujiet man to saprast.
– Es neesmu zvērs gultā… Es nedz cepu, nedz drāžos, nedz.....
– Nevajag turpināt. Vienkārši esi savējais. Tev nav jābūt tādam kā es.
– Bet es gribu pateikt vēl kaut ko.
– Uz priekšu.
– Meitenes bieži manu uzvedību maldina ar mīlestību, bet tāds jau es esmu. Es esmu vienkārši es. Vienmēr.
– Kas tas ir?
– Kā saka mans brālis, tas ir mazs nepatīkams šņukurs. Bet mans spēks, manuprāt, slēpjas citur.
– Kas tas ir?
– Spēja dot… Es neizmantoju brutālu spēku, es nepieprasu, es nepieņemu lēmumus sievietes vietā.
– Man šķiet, ka es jau iemīlēšos… – no iekšējās spriedzes cenšos visu reducēt līdz jokam.
– Nevajag…
– Jūs teicāt, ka nepieņemat lēmumus par sievietēm. Nu, tas ir atkarīgs no manis.
Viegli, bez straujām kustībām, es apsēdinu Matveju. Viņa rīks ir bīstami tuvu manam kājstarpē. Mūs šķir tikai viņa bikšu audums un manas biksītes, kas ir praktiski nekas. Es novelku kreklu un nolieku plaukstas viņam uz krūtīm. Viņš sūkstās, caur zobiem ievelkot gaisu, un izelpojot izelpo juteklisku stenēšanu:
– Mmmmmm....
Viņa daba acumirklī atdzīvojas un metas ārā ar visu savu spēku. Es lēnām atkailināju viņa kreklu, atsedzot plašās krūtis, klātas ar sulīgu veģetāciju. Matveja seja spilgti iemirdzējās, kā es jau biju iemācījusies, tā ir skaidra viņa spēcīgā uzbudinājuma pazīme.
Es paceļos uz ceļiem un attaisu viņam jostu, pēc tam arī skrepi, atbrīvojot viņu… Viņš ir skaists, pietiekami liels, gluds un mīksts pieskārienam. Mana roka alkatīgi glāsta samtaino ādu.
– Man droši vien vajadzētu iet dušā…" Matvejs mēģina mani apturēt. Bet es klusi turpinu kustināt roku augšup un lejup, palēninot un paātrinot.
Vīrietis noliecas atpakaļ uz spilveniem un atgāž galvu atpakaļ, viņa kakla vēnas saspringst. Vēnas uzbriest gar viņa locekli, asinīm ieplūstot ar katru kustību, padarot to lielāku un cietāku. Viņa siltums, smarža un stenēšana apreibina vairāk nekā vīns, un man jau reibst galva. Mana roka virzās uz galvu un ar aizvien lielāku uzstājību, maigi, bet ritmiski stimulē to.
– Mmmmmmmmmm.... aaaaaaaaahhhhhh…" vīrietis sten.– Es… es… es beigšu…
Viņš