izvilcis locekli ārā, viņš atkal ietriecas manī.
– Runā! Kāpēc? – viņš nošņāc, un es neskaidri apjaušu, ka viņš runā caur sakostiem zobiem.
Pār manām lūpām izlaužas nesakarīgs vaids… Sajūtas ir pārāk spēcīgas!
– Runā!
– Kristjen…
– Ana, man jāzina.
Viņš atkal ietriecas manī, šoreiz pavisam dziļi, un es jūtu kāpinājumu… tas ir visaptverošs un ietin mani kā segā, plūstot no pavēderes līdz visiem locekļiem, līdz visām ciešajām metāla skavām.
– Nezinu! – es iekliedzos. – Tāpēc, ka varu! Tāpēc, ka mīlu tevi! Lūdzu, Kristjen!
Viņš skaļi iestenas un piepilda mani, vēl un vēlreiz, un atkal, un es grimstu arvien dziļāk baudas jūrā. Ne mans prāts, ne miesa vairs nespēj izturēt šo uzbrukumu. Es vēlos iztaisnot kājas, pārņemt kontroli pār savu gaidāmo orgasmu, bet nevaru… esmu bezpalīdzīga. Kristjens valda pār mani, viņš var ar mani darīt visu, ko vēlas… Man acīs sariešas asaras. Tas ir pārāk… Es nevaru viņu apturēt. Un nemaz negribu viņu apturēt… Es gribu… gribu… nē, nē… pārāk daudz…
– Tieši tā, – Kristjens noņurd. – Ļaujies, Ana!
Un es ļaujos, skaļi kliegdama; orgasms pārņem savā varā visu manu miesu gluži kā liesma, kas izšaujas man cauri, aprijot visu savā ceļā. Kad tas ir beidzies, es jūtu asaras līstam pār seju un esmu gluži kā izmocīta; mans augums vēl trīs un dreb.
Un es sajūtu, ka Kristjens nedaudz atraujas, bet neizslīd no manis. Viņš nometas uz ceļiem un pievelk mani sev klāt. Ar vienu roku aptvēris manu pakausi, viņš uzliek otru uz mana vidukļa, un es jūtu viņa spējo kulmināciju sevī, arī pati vēl neatguvusies pēc savējās. Es jūtos iztukšota, nogurusi, nokļuvusi ellē… vai debesīs. Mūs abus pārņēmis neprātīgs hedonisms.
Kristjens norauj masku un noskūpsta mani. Viņš skūpsta manas acis, degunu, vaigus, nožāvēdams asaras, un abām plaukstām aptver manu seju.
– Es tevi mīlu, sieva, – viņš nočukst. – Kaut gan tu mani padari traku, es tev blakus jūtos dzīvs. – Man nav spēka atvērt acis vai muti un atbildēt. Viņš ļoti saudzīgi nogulda mani un atraujas.
Es protestēdama kaut ko noņurdu. Kristjens izkāpj no gultas un atsprādzē rokudzelžus. Atbrīvojis mani, viņš maigi paberzē apsārtušās plaukstu locītavas un potītes, pirms apguļas blakus un ievelk mani apskāvienā. Es iztaisnoju kājas. Mmm, ļoti labi. Es jūtos lieliski. Šis orgasms neapšaubāmi bija visspēcīgākais, kādu esmu piedzīvojusi. Hmm… valdonīgā Kristjena Greja soda drāziens.
Vajadzēs arī turpmāk pieļaut dažādus pārkāpumus.
Mani pamodina spiediens urīnpūslī. Atvērusi acis, es apjūku. Ārā ir tumšs. Kur es esmu? Londonā? Parīzē? Nē, uz jahtas klāja. Es jūtu, kā laiva šūpojas ūdenī, un dzirdu kluso dzinēja dūkoņu. Mēs esam devušies ceļā. Dīvaini. Kristjens sēž man blakus un strādā ar datoru. Viņš ir ģērbies baltā lina kreklā un raupja auduma biksēs; viņa mati vēl ir slapji. Es saožu tīro nupat mazgātas miesas un Kristjena Greja smaržu… Mmm.
– Labrīt, – viņš nomurmina, sirsnīgi uzlūkodams mani.
– Labrīt. – Es pasmaidu, piepeši nokautrējusies. – Cik ilgi es gulēju?
– Tikai stundu.
– Kāpēc mēs esam jūrā?
– Vakar mēs gājām uz restorānu, baletu un kazino. Es nospriedu, ka šovakar mēs varētu paēst tepat. Pavadīsim klusu nakti divatā.
Es atplaukstu platā smaidā. – Kur mēs dodamies?
– Uz Kannām.
– Labi. – Es izstaipu savus nogurušos muskuļus. Darbs ar Klodu sporta zālē nav mani sagatavojis šai pēcpusdienai. Es uzmanīgi pieceļos, jo man vajag apmeklēt vannasistabu. Paķērusi zīda rītasvārkus, es steidzīgi ietinos tajos. Kāpēc mani pārņēmis tāds biklums? Es jūtu sev pievērsto Kristjena skatienu. Kad palūkojos uz viņu, mans vīrs pievēršas klēpjdatoram, saraucis pieri.
Kamēr es izklaidīgi mazgāju rokas, atsaukdama atmiņā kazino pavadīto vakaru, mani rītasvārki paveras. Es satriekta lūkojos uz savu atspulgu.
Žēlīgā debess! Ko viņš man nodarījis?
3. NODAĻA
Es ar šausmu pilnu skatienu veros uz sarkanajiem plankumiem, kas sedz manas krūtis. Uzsūktie zilumi! Man ir zilumi! Esmu precējusies ar vienu no cienījamākajiem Amerikas uzņēmējiem, un viņš man uzsūcis zilumus. Kāpēc es to nejutu? Manos vaigos iesitas sārtums. Skaidrs, kāpēc – seksa meistars izmantoja pret mani savas apbrīnojamās spējas.
Zemapziņa pablenž uz mani pār savām bibliotekāres brillēm un nosodoši paklakšķina mēli, bet dieviete ir sabrukusi uz krēsla un nav spējīga piedalīties sarunā. Es lūkojos uz savu atspulgu. Rokudzelži atstājuši sarkanus nobrāzumus uz plaukstu locītavām. Arī tur noteikti būs zilumi. Es aplūkoju potītes – tās ir tikpat sarkanas. Rodas iespaids, ka esmu cietusi kādā negadījumā. Es vēroju sevi, mēģinādama aptvert, kā izskatos. Pēdējā laikā mans augums ir pavisam citāds. Tas ir tik tikko manāmi mainījies, kopš iepazinos ar Kristjenu… Es esmu slaidāka un spēcīgāka, mani mati mirdz un ir labi apgriezti. Nagi ir manikirēti, kājām veikts pedikīrs, uzacis ieguvušas lielisku formu. Es pirmo reizi mūžā esmu labi kopta… izņemot šos baisos mīlas kodumus.
Šobrīd man negribas domāt par skaistumkopšanu. Esmu pārāk nikna. Kā viņš uzdrošinājās šādi iezīmēt manu augumu? Gluži kā pusaudzis! Mēs kopā esam pavisam neilgi, bet Kristjens vēl nekad nav uzsūcis man zilumus. Es izskatos drausmīgi. Un es zinu, kāpēc viņš tā rīkojās. Sasodītais despots! Nu tā! Mana zemapziņa sakrusto rokas zem krūtīm; šoreiz viņš spēris soli par tālu. Es sparīgi izeju no vannasistabas un nozūdu lielajā skapī, rūpīgi vairīdamās pamest skatienu uz Kristjena pusi. Nometusi rītasvārkus, es uzvelku sporta bikses un kreklu. Atpinusi bizi, es paņemu suku no nelielās kumodes un laižu to pār sapinkātajiem matiem.
– Anastasija! – Kristjens mani pasauc, un es sadzirdu nemieru viņa balsī. – Vai viss ir labi?
Es izliekos viņu nedzirdam. Vai viss ir labi? Nē, viss ir slikti! Domāju, ka visa turpmākā medusmēneša laikā es nevarēšu nēsāt peldkostīmu, nemaz nerunājot par neticami dārgo bikini. Mani piepeši pārņem svelošs niknums. Kā viņš uzdrīkstējās? Tūlīt es viņam parādīšu, cik viss ir labi! Es dusmās kūsāju. Jā, arī es varu uzvesties kā pusaudze! Atgriezusies guļamistabā, es metu viņam ar suku, pagriežos un aizeju, bet pakavējos pietiekami ilgi, lai redzētu, cik pārsteigts ir Kristjens, cik zibenīgi viņš paceļ roku un aizsedz galvu. Suka tikai atsitas pret viņa apakšdelmu un nokrīt uz gultas. Izskrējusi no kajītes, es metos augšā pa kāpnēm uz klāja, bēgdama uz priekšgala pusi. Man nedaudz jānomierinās. Visapkārt valda tumsa, un gaiss ir patīkami silts. Vējā jaušams Vidusjūras aromāts, bet no krasta vēdī jasmīnu
